Šogad daļā Latvijas teritoriju, kur siltumenerģiju ražo, galvenokārt izmantojot dabasgāzi, ir gaidāmi augstāki siltumenerģijas tarifi, vienlaikus lielā daļā apdzīvoto vietu tarifi paliek nemainīgi vai pat samazinās. Tarifu pieaugumu būtiski ietekmējis dabasgāzes cenas kāpums, kas pasaules tirgos turpina sasniegt rekordaugstu līmeni.
Siltumenerģijas tarifi šī gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējās apkures sezonas beigām būs zemāki Ādažos, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Valmierā, Rēzeknē, Olainē.
Augstāki — Rīgā, Mārupē, Jūrmalā, Piņķos, Cēsīs, Aizkrauklē, Daugavpilī. Aizkrauklē siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar šī gada maiju, pieaudzis būtiski. Vasaras sākumā tas tika apstiprināts 35,45 eiro par megavatstundu, bet oktobrī — jau 43,55 eiro. Pieaugums — aptuveni 22%. Tomēr, neraugoties uz pieaugumu, ar šādu tarifu Aizkrauklē joprojām ir otrais zemākais tarifs reģionā un ceturtais zemākais Latvijā starp siltumražotājiem, kuriem tarifu apstiprina regulators. Aizkrauklē vasaras periodā siltumenerģiju, izmantojot šķeldu, saražo SIA “Seces koks”, kas saskaņā ar noslēgto līgumu to piegādā uzņēmumam “Aizkraukles siltums”. Ziemas periodā, kad ar šo apjomu nepietiek pilnvērtīgai siltuma nodrošināšanai, “Aizkraukles siltums” papildus izmanto dabasgāzi.
Pārējā Latvijas teritorijā tarifi saglabājas tādā pašā līmenī, kādi bija apkures sezonas beigās. Šo pilsētu vidū ir arī Koknese un Pļaviņas. Koknesē apstiprinātais tarifs ir 47,92 eiro par megavatstundu, Pļaviņās — 50,2 eiro.
Ņemot vērā tendences dabasgāzes tirgū, situācija apkures sezonas laikā var mainīties. Vidējais siltumenerģijas tarifs Latvijā pieaudzis no 53,89 eiro par megavatstundu maijā līdz 54,78 eiro oktobrī. Straujāks siltumenerģijas tarifu kāpums ir vērojams tajās apdzīvotās teritorijās, kur siltumenerģijas ražošanā izmanto vienīgi dabasgāzi. Savukārt komersantiem, kuri ražošanas procesā izmanto šķeldu un granulas, izmaksas pieaug minimāli vai pat samazinās.
Vienlaikus daļa piegādātās siltumenerģijas Latvijā tiek saražota koģenerācijas stacijās, kur saražo arī elektroenerģiju un to pārdod obligātā iepirkuma (OI) ietvarā. Dabasgāzes cenas pieauguma dēļ šiem komersantiem pieaug ieņēmumi par pārdoto elektroenerģiju, kurus izmanto, lai samazinātu uz siltumenerģijas tarifiem attiecinātās izmaksas.
“Redzam, ka situācija Latvijas novados atšķiras, ko ietekmē siltumenerģijas ražošanā izmantotais kurināmais. Šobrīd dabasgāzes cenas ir sasniegušas vēsturiski augstāko cenu līmeni. Augošs pieprasījums pēc dabasgāzes, mazinoties pandēmijas ierobežojumiem, kā arī vajadzība pēc krājumu atjaunošanas pirms gaidāmās apkures sezonas ir izraisījuši straujas cenu izmaiņas gāzes tirgū. Visi šie notikumi ietekmē siltumenerģijas ražošanas izmaksas,” stāsta Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja Alda Ozola.
