Aizkrauklē notika Aināra Uzulnieka komponētās jaunās dziesmas “Patiesi vārdi” videoklipa filmēšana. Klipam vajadzīgas trīs minūtes un 34 sekundes, bet filmēšana ilga astoņarpus stundas, un dziesma tika dziedāta 30 reizes.
Fantastiski skaista daba — filmēt un filmēt!
Vispirms radās dziesmas vārdi, un to autors ir Jānis Dumbris, SIA “DEEM” pārstāvis no Rīgas. Viņš stāsta, ka tekstu veltījis savai bijušajai draudzenei, taču nevar mūžīgi dzīvot ar nelaimīgu mīlestību sirdī. Ainārs sacerējis mūziku, dziesma ierakstīta studijā, un drīzumā tiks izveidots videoklips. “Dzejoļus rakstu sen, bet Aināram sacerēju pirmoreiz,” viņš saka. “Ir tapuši vēl divi dzejoļi jaunām dziesmām, viens — projektam “Pieci Jāņi”, otrs — Aināram. Mūzika vēl top.”
Jānis Dumbris ir arī topošā videoklipa operators, režisors un montāžas speciālists. “Draugs Jurģis Rudmiezis no Cēsīm mums aizdeva kameras stabilizatoru, ar kuru var filmēt, turot kameru rokās, neizman-
tojot dārgās sliežu sistēmas, kad kamera brauc pa sliedēm. Bet efekts ir tāds pats,” stāsta Jānis Dumbris. “Aizkrauklē ir fantastiski skaista daba videoklipu veidošanai — filmēt un filmēt! Laiks ir skaists, un tas viss kopā dod labu rezultātu. Scenāriju domājām visi kopā, tas mainījās pat piecu sekunžu laikā. Piemēram, gājām pa taciņu no vienas filmēšanas vietas uz otru, ieraudzīju skaistu dabas skatu, kur vajadzētu izdoties ļoti labiem kadriem. Puiši bija ar mieru, darījām. Kas mums ienāk prātā, to darām. Pirmajā dienā trīsarpus stundās nofilmējām stundu garu materiālu, otrajā dienā piecās stundās arī iznāca stundu garš materiāls. Diezgan daudz laika vajag, lai pārvietotos no vienas vietas uz otru, ietekmē arī karstums — jāpadzeras, jāatpūšas. Ar Aināru un puišiem — Jāni Cielavu un Jāni Sniedziņu — bija ļoti viegli strādāt, mēs pārfilmējām tikai vienu reizi, viņi ir ļoti paklausīgi un izdara, ko lūdz. Pirmajā filmēšanas reizē Ainārs bija stīvs un kokains, bet, līdzko viņam rokās iedevu mikrofonu, viņš atbrīvojās, pilnīgi pārvērtās un kļuva par to Aināru, kādu mēs visi pazīstam — atraktīvu un jautru. Paklausība režisoram ir ļoti svarīga — tā jāievēro, lai nofilmētu labi un mūziķiem pašiem par paveikto būtu prieks. Pēc pirmās dienas no safilmētā uztaisījām eksperimentālu materiālu, kā viss varētu izskatīties. Puišiem patika, un tas ir galvenais.”
Karstumā palīdz humors
Aināram Uzulniekam šis būs jau otrais videoklips. Pirmais bija paša komponētās dziesmas “Dēliņš” videoklips. “Toreiz filmējām ziemā telpās, bet tagad dabā apstākļi ir daudz labāki, piemēram, nevajag mākslīgo apgaismojumu, saules gaisma ir ideāla,” stāsta viņa dzīvesbiedre un menedžere Jana Uzulniece.
“Puiši dziedāja 30 reizes. No malas varbūt šķiet — kas gan tur sevišķs: atnāc, padziedi, pagories, papriecājies, un viss! Lai klips izdotos bagātīgāks, krāšņāks, ar negaidītiem elementiem, specefektiem, ir daudz jāfilmē. Tad, kad šķita, esmu saguris, nav vairs spēka filmēt, mums visiem palīdzēja humors. Viens pasaka kādu joku vai arī sanāk kāds misēklis, visi sāk smieties, un tad jāpārtrauc, lai norimtos. Bet tas viss dod spēku lielajā karstumā turpināt filmēšanu. 30 reizes — tas nav pats ilgākais, klipi tiek filmēti arī daudzas dienas un nedēļas,” stāsta Jānis Dumbris. “Latvijā mēs filmējam ātri un — žviks, žviks! — dodam materiālu televīzijai. Bet ārzemēs lielie meistari filmē nedēļām, kamēr klips apmierina mākslinieku. Bieži vien ir tā, ka mākslinieks iedomājies un iecerējis ko vienu, režisors ko — citu. Vienam patīk viens kadrs, otram — cits, un varbūt tikai trešais kadrs ir pats labākais, kas patīk visiem.”
Kādi ir specefekti? “Tos parasti panākam montāžā — tas var būt smaids, akcents uz kādu sīkumu,” teic Jānis Dumbris.
Bet kas filmēšanas laikā bija negaidītais? “Piemēram, dziedot dziesmu, filmēšanas laikā ar velosipēdu piebrauca ap 60 — 70 gadu vecs vīrietis, nostājās man blakus un skatījās, pēc tam aizbrauca. Ir arī pa gaisu lidojuši mikrofoni,” stāsta Ainārs Uzulnieks.
Karaokes čempionātā atrod labu draugu
Grupai izveidojusies ļoti laba, veiksmīga sadarbība ar Jāni Noriņu, kuram ir studija Rīgā. “Ar Jāni iepazināmies karaokes čempionātā Rīgā, viņš toreiz strādāja žūrijā,” stāsta Ainārs Uzulnieks. “Pirmo triju vietu ieguvējiem bija iespēja ierakstīt dziesmu bez maksas viņa studijā. Kad ierakstījām dziesmu “Dēliņš”, iepazināmies tuvāk, viņš ir ļoti daudzpusīgs meistars, spēlē ģitāru, sintezatoru, aranžē melodijas, lai gan nav ieguvis augstāko muzikālo izglītību, visu apguvis pašmācībā. Tagad viņš kļuvis par mūsu draugu, vienmēr atvērts sadarbībai. Ar ģitāru sacerētās melodijas uzticu Jānim Noriņam, viņš tās noslīpē. Jauno dziesmu pirmā dzirdēja mana sieva, otrais bija Jānis. Kopā ar viņu dziesmu pārveidojām, studijā to iedziedāju trīs reizes.”
Kas videoklipa filmēšanu sponsorē? “Paši sevi sponsorējam,” teic Ainārs Uzulnieks. “Jānis Dumbris taisa perfektus videorullīšus. Paldies grimētājai Evitai Tomiņai no salona “Dīva”, par atbalstu pateicamies Aizkraukles un Skrīveru kultūras namam. Bet vislielākais paldies manai mammai, kura manu muzikalitāti veidoja jau tad, kad gaidīja mani un kad es biju šūpulī — viņa tajā laikā ļoti daudz dziedājusi. Pateicoties viņai, esmu kļuvis arvien muzikālāks un ticis līdz otrā videoklipa ierakstam.”
Savukārt Jānis Dumbris pateicas Aizkraukles sporta centram par megafonu — tas izmantots, lai dziedātājiem dotu norādījumus par to, ko un kā labāk darīt. ◆
