Pie Aizkraukles sporta centra notika bezpilota jeb autonomā autobusa atklāšanas pasākums, kurā piedalījās arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Pirms tam divas nedēļas robobuss kursēja Jelgavā, pārvadājot 3800 pasažieru. Arī Aizkrauklē tas kursēs divas nedēļas.
Peld kā mākonītis
Jelgava un Aizkraukle ir vienīgās pilsētas Latvijā, kas izvēlētas robobusa izmēģināšanai. Projekta triju gadu laikā tas braucis vairākās valstīs, tajā skaitā Norvēģijā, Somijā, Igaunijā un Polijā. Jelgavā robobuss pārvadāja pasažierus 650 metru attālumā turp un tikpat atpakaļ, Aizkrauklē maršruts ved 300 metru attālumā no Aizkraukles katoļu baznī-
cas līdz muzejam un tikpat atpakaļ.
Atklāšanas pasākumu vadīja pazīstamais žurnālists Ansis Bogustovs. Viņš stāsta, ka vairākās Eiropas valstīs robobuss ir transportlīdzeklis, kas tiek izmantots ikdienā, piemēram, tāds rāpjas Šveices kalnos. Viņš cer, ka Latvijā kā tehnoloģiju lielvalstī nākotnē ja ne ražos robobusus, tad vismaz sensorus un citas vajadzīgās detaļas. “Jelgavā, Lielupes krastā, iemetām monētu, šādu labu domu palaižot debesīs, jo Jelgavā kādreiz tika ražoti mikroautobusi “Latvija”, un kādēļ gan kaut kad nākotnē tur nevarētu ražot tādus robobusus,” viņš sacīja. Pēc viņa vārdiem, ikvienam Aizkrauklē ir iespēja iekāpt tādā kā laika mašīnā — tā ir rītdiena šodien, un viņš aicināja ikvienu šo iespēju izmantot. “Peld kā mākonītis!” sacīja Ansis Bogustovs.
Bēga no tramvaja
“Koknesieši man prasa — kā tas būs, ka patstāvīgi brauks? Pilotprojekts apliecina, ka ir iespējams braukt bez vadītāja. Projekta mērķis ir nākotnē ieviest videi draudzīgus transportlīdzekļus un saprast, kādi ir šķēršļi un kas jāizdara tuvākajā laikā, lai šādi robobusi būtu arī Latvijā, kur pagaidām likumi neatļauj braukt bez autovadītāja, tādēļ tie jāsakārto,” saka Zemgales Plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks un Kokneses mērs Dainis Vingris. “Svarīgi arī, kā sabiedrība to pieņems — atceramies, kā bija 17. — 18. gadsimtā, kad parādījās pirmie ar tvaiku darbināmie auto, kas aizvietoja zirga pajūgu. Vienam bija jāiet pa priekšu ar sarkanu karodziņu, otram ar svilpīti, lai viss būtu droši. No bērnības atceros kādu gadījumu — vecāsmātes brālis bija aizbraucis uz Rīgu, un tur brauca pirmie tramvaji, no kuriem viņam gribējās bēgt, lai tie neskrietu virsū. Vairāku desmitu gadu laikā tehnoloģiju attīstībā esam pieredzējuši lielas pārmaiņas. Varbūt pēc desmit gadiem šādi transportlīdzekļi būs ierasta lieta.”
Var iekāpt un reāli izmēģināt
Aizkraukles mērs Leons Līdums teic, ka sociālajos tīklos pie informācijas par gaidāmo robobusu Aizkrauklē iepriekš bijuši dažādi komentāri. Galvenais mērķis bijis radīt uz vietas saskatāmu, aptaustāmo tehnoloģisko novitāti, un tas ir izdevies. “Divas nedēļas Aizkrauklei ir unikālas un vēsturiski svarīgas, jo ikviens var busā iekāpt un reāli izmēģināt, nevis tikai redzēt žurnālos un televīzijas ekrānos. Ceru, ka šis pasākums dos impulsu izdarīt visu vajadzīgo, lai šādi autobusi parādītos Latvijas ielās arī bez operatora,” teic Aizkraukles mērs.
Jāizmaina likumi
“Atceros savu jaunību. Deviņdesmitajos gados biju vienā no pirmajiem ceļojumiem ārzemēs, un Londonas lidostā vagoniņš bez vadītāja veda pasažierus — man likās, ārprāts, kā tas iespējams!? Pēc tam tika ieviesti bezvadītāja metro. Varam aizbraukt uz Kopenhāgenu paskatīties, kā tie darbojas, arī vairākās Vācijas pilsētās. Uz dzelzceļa ir arī autonomas lokomotīves, kas brauc bez vadītāja palīdzības. Šādas tehnoloģijas izplatās aizvien vairāk. Priecājos, ka šāds skaistulis atbraucis arī uz Latviju. Viens no projekta uzdevumiem ir nākt ar saviem priekšlikumiem, kā Latvijā izmainīt likumus, lai šādi busiņi iekļautos mūsu transporta sistēmā. Aicinu aizkraukliešus un visus vidzemniekus izmēģināt šo tehnoloģiju brīnumu!” sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Fantastiski laimīgs
Vislaimīgākais cilvēks pasākumā bija projekta “Sohjoa Baltic” vadītājs Raitis Madžulis — dzīvē negadās tik daudz brīžu, lai justos ļoti laimīgs, bet pašlaik viņš jūtoties fantastiski laimīgs, jo Latvijā kaut kas tāds notiek pirmo reizi. Viņš pateicās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par to, ka tā atļāva šajā projektā piedalīties, bet atļāva tādēļ, ka Satiksmes ministrija uzrakstīja atbalsta vēstuli. Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) bijusi labvēlīga attieksme maršrutu izvēles procesā — nekas nav ticis aizliegts, bet atļauts ar nosacījumu “ja…”. “Aizkraukle tika izvēlēta, jo gribējām savienot pilsētas centru ar dzelzceļa staciju, taču, kopā ar CSDD pārstāvjiem iepriekš izbraucot maršrutu, izrādījās, ka Rīgas—Daugavpils šoseja busam nav šķērsojama, kā arī attālums bija pārāk garš,” teica Raitis Madžulis. Sirsnīgu pateicību viņš veltīja Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam Leonam Līdumam un pašvaldības struktūrvienību darbiniekiem, jo organizēt pasākumu Aizkrauklē bijusi bauda — viss bija saskaņots, nebija jālūdzas, atsaucīgie cilvēki visu izdarījuši ātri un bez problēmām. Pretstatā tam Jelgavas domē, kur ir liela struktūra, bija jāizbauda birokrātija pēc pilnas programmas.
Lapas notur par mazu kaķīti
Robobusā ir sešas sēdvietas, kurās visiem pasažieriem jāpiesprādzējas. Maršruts jau iepriekš ir ieprogrammēts, un buss kursē, izmantojot globālo pozicionēšanas sistēmu. Sensori ir tik jutīgi, ka, parādoties šķērslim, buss bremzē vai apstājas. Robobuss var braukt astoņas stundas, pēc tam tas jāuzlādē, pieslēdzot pie elektrības rozetes. Tā kā Latvijā transportlīdzekļi nedrīkst braukt bez vadītāja, tajā visu laiku ir arī operators. Pavisam robobusu maiņās apkalpos četri operatori.
“No vienas puses, busa lāzerradari ir ļoti precīzi, bet, no otras puses, tas ir mīnuss, jo autobuss daudz ko nemāk, neatšķir šķēršļus — domā, ka virpuļojošas lapas vai smiltis ir kā mazs kaķītis vai sunītis. Nemāk apbraukt šķēršļus — apstājas un gaida, kamēr šķērslis pazūd, tā pacietība ir bezgalīga,” atzīst galvenais robobusa operators Gatis Kalendris. “Tas arī nav tik ātrs, kā cilvēki vēlētos, bet tā ir nākotne. Norvēģijā pat sāk ieviest robottaksometrus, kas atbrauc pie mājas un nogādā cilvēkus vajadzīgajā vietā.”
Projekts “Baltijas jūras reģiona sadarbība pārejai uz videi draudzīgu autonomo (bezvadītāju) pirmās/pēdējās jūdzes sabiedrisko transportu” tiek īstenots no 2017. gada oktobra līdz 2020. gada septembrim, un tā kopējais budžets ir 3,8 miljoni eiro, no kā 2,8 miljonus eiro līdzfinansē INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma. Projektu vada Helsinku (Somija) Ceļu satiksmes drošības aģentūra, sadarbojoties ar projekta partneriem Somijā, Igaunijā, Latvijā, Zviedrijā, Vācijā, Norvēģijā un Polijā.
Ko projekta nosaukumā nozīmē vārdi “pirmās/pēdējās jūdzes sabiedriskais transports”? Gatis Kalendris skaidro, ka pirmā vai pēdējā jūdze ir posms no mājām līdz jau ierastajiem transportlīdzekļiem, piemēram, tas varētu būt posms no Aizkraukles līdz dzelzceļa stacijai un atpakaļ.
Braucienu busā izmēģināja arī pašvaldību vadītāji no Aizkraukles, Kokneses, Pļaviņām, Skrīveriem un Jaunjelgavas, satiksmes ministrs un daudzi aizkrauklieši. Aizkraukles mērs Leons Līdums: “Uzskatu, ka braukt ar robobusu ir daudz drošāk nekā braukt ar jebkuru citu automobili. Braucot ekrānā redzama maršruta trajektorija, tā ir līgana braukšana, pilnīga uzticamība, ļoti profesionāls pilots.” Jaunjelgavas mērs Guntis Libeks vērtē, ka brauciens ir līdzīgs kā tramvajā, kā arī iekšpusē buss nedaudz sīc. Arī “Staburagam” bija līdzīgas izjūtas — kā tramvajā, tikai bez vadītāja. Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits teic — kaut visi autobusi, tramvaji, trolejbusi būtu tādi maigi, sirsnīgi, bez rūkoņas un visiem pietiktu vietas! ◆
Robobuss maršrutā no Aizkraukles katoļu baznīcas līdz muzejam kursēs līdz 24. septembrim (ieskaitot) no pulksten 10 līdz 18, izņemot divas pirmdienas — 14. un 21. septembrī tam būs brīvdiena. Visi braucieni ir bez maksas!
