Lielākais atbalsts novada attīstībai no Eiropas Savienības.
Lielākais atbalsts novada attīstībai no Eiropas Savienības
Aizkraukles novada budžeta izdevumi šogad sasniedz jau 8 104 705 latus. Lai arī liela daļa naudas domāta pašvaldības pamatfunkciju nodrošināšanai, finansējums paredzēts arī novada attīstībai. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme atzīst, ka pašvaldībai šis ir ļoti ievērojamu investīciju gads. Tāpēc saruna ar viņu — par gaidāmajām aktualitātēm.
— Tādēļ, ka novada budžets arvien pieaug, iespējams iegūt papildu investīcijas, jo tām nepieciešams arī pašvaldības līdzfinansējums, — saka Vilnis Plūme. — Nozīmīgākais objekts šogad noteikti būs jaunceļamā sporta halle pie Aizkraukles novada ģimnāzijas, jo šobrīd pilsētā nav tādas sporta būves, kurā varētu notikt volejbola vai basketbola sacensības lielam skatītāju skaitam. Mums izdevās pārliecināt valdības un Aizsardzības ministrijas pārstāvjus, ka nepieciešama arī šautuve un ieroču veikals, kas vajadzīgs šaušanas sporta cienītājiem un medniekiem. Tāpēc divas trešdaļas šī objekta izmaksu segs Aizsardzības ministrija, bet pārējo — dome.
— Kādi bija kritēriji, lai saņemtu valsts atbalstu šādai būvei?
— Vispirms tai vajadzēja būt saistītai ar kādu mācību iestādi. Tā kā domājām par šautuvi, tad viens no nosacījumiem bija, vai tuvumā ir zemessardzes štābs. Esam gan samazinājuši iecerēto apjomu, bet tik un tā tas būs nozīmīgs objekts. Jau pagājušā gada nogalē izsludinājām starptautisku konkursu, kuram pieteicās divas firmas, un uzvarēja uzņēmums “RBS Skals”, kas šo celtni gan projektēs, gan būvēs. Vēl šajā kompleksā paredzēta arī dienesta viesnīca, kas nepieciešama gan skolēniem, gan sporta nometņu rīkošanai. Darbus jaunās halles būvobjektā, iespējams, sāks jau aprīlī, bet pabeigt paredzēts līdz nākamā gada septembrim. Ģimnāzijai gan valsts, gan novada pašvaldība piešķirs 60 000 latu, lai neizmantotās garāžas pārbūvētu par mācību klasēm mājturībai.
Jācenšas izmantot
— Kādas būs iespējas pilsētvides sakārtošanai?
— Nākamais svarīgākais ieguvums ir Eiropas Savienības finansējums tieši pilsētvides sakārtošanai — līdz 2013. gadam Aizkraukles novads saņems 6,4 miljonus latu. Atkal izdevās pārliecināt amatpersonas, ka Aizkraukle ir īpaša vieta ģeogrāfiskā izvietojuma ziņā, jo ir Latvijas vidū. Tā būs iespēja vēl vairāk sakārtot pilsētu, un tagad vairāk domājam par “Purvciema” rajona, Jaunceltnes, Sprīdīša ielas iekšpagalmiem, lai tur būtu arī sporta un atpūtas zonas. Arī vecajā pilsētas rajonā ir daudz tādu vietu, kur jāsakārto lietusūdens kanalizācija, automašīnu stāvlaukumi un jāpaplašina ielas. Neesam trūcīga pašvaldība, bet par savu naudu vien to nevarētu paveikt. Eiropas Savienības politika ir veicināt pilsētu attīstību, lai tās kļūtu par labu bāzi daudzu jautājumu risināšanai, un mēs cenšamies to izmantot.
— Kam vēl nepieciešams finansējums?
— Daudzas pašvaldības cerēja, ka Eiropas Savienības fondu naudu varēs izmantot daudzdzīvokļu māju siltināšanai, ko atbalstīja arī Latvijas premjers Ivars Godmanis un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo. Tomēr diemžēl šo fondu kritēriji to nepieļauj. Tāpēc tagad atbilstoši valdības lēmumiem novada domē apstiprinājām saistošos noteikumus, kas paredz piešķirt pašvaldības līdzfinansējumu, ne vairāk gan kā 20 procentu no ēkas vērtības, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, un jau nākamajā gadā domājam paredzēt šo naudu budžetā. Pirmajai mājai pilsētā, ko pieteiks šim atbalstam, kā balva būs 25 procenti pašvaldības daļa. Problēma gan ir tāda, ka pēc likuma šai naudai var pretendēt tikai tās mājas, kurās darbojas īpašnieku sabiedrības. Tās var veidot, ja par to vienojas vismaz 75 procenti mājas iedzīvotāju. Aizkrauklē pagaidām tāda māja ir tikai viena. Iespējams, daudzviet cilvēkiem nebūs viegli vienoties par īpašnieku sabiedrības veidošanu, bet iespējas sakārtot šīs mājas ir, vienīgi pašiem jābūt ļoti aktīviem.
Kritēriji ierobežo
— Vai ir viegli iekļauties Eiropas Savienības fondu noteiktajos “rāmjos”, lai saņemtu atbalstu?
— Ieceru mums ir daudz, bet diemžēl kritēriji tās daudzkārt ierobežo. Bijām iecerējuši par Eiropas naudu izremontēt arī pilsētas kultūras nama skatuvi un foajē, bet tas, izrādās, nav iespējams. Toties liels ieguvums būs pilsētas bibliotēkai, kas šogad būs pirmais projekts ar Eiropas atbalstu. Līdz šim šajā iestādē neko daudz nevarējām darīt, kamēr tur bija kafejnīca. Tagad sāksim projektēšanu, lai bibliotēku kapitāli rekonstruētu, izvietojot to visos stāvos.
— Ko vēl šogad esat iecerējuši paveikt?
— Ja pietiks naudas, gribam izveidot gājēju celiņu pāri līcītim no stadiona katoļu baznīcas virzienā, kas iedzīvotājiem būtu arī lieliska atpūtas vieta. Pirmsskolas izglītības iestādē “Zīlīte” šogad paredzēts sākt piebūves celtniecību. Pēc tās pabeigšanas šajā iestādē būs apmēram 300 vietu. Izskanēja viedoklis, ka pilsētā varbūt vajadzētu būvēt vēl vienu bērnudārzu, bet domāju, ka tas būtu saimnieciski neizdevīgi, jo visu vajadzētu dubultot. Racionālāk ir paplašināt vienu bērnudārzu, kā tas veiksmīgi noticis arī citviet. Ar “Latvenergo” atbalstu mēģināsim uzlabot elektrības piegādi vasarnīcu rajonam. Esam iecerējuši arī pārņemt privātpersonai piederošos apmēram deviņus hektārus zemes pilsētas vecajā rajonā, ierādot zemesgabalu citā vietā. Tā nolēmām, jo nevaram pieļaut, ka pilsētā ir nesakoptas platības.
Arī pagasta teritorijā atjaunos gājēju celiņu pie sākumskolas, kā arī veiks citus labiekārtošanas darbus.
Valsts dod mazāk
— Cik liels salīdzinoši ir valsts un Eiropas Savienības atbalsts?
— Šogad no valsts saņēmām 350 000 latu sporta halles būvniecībai un 60 000 latu ģimnāzijas renovācijai. Maz tas nav, bet arī ne daudz. Šī proporcija arvien samazinās. Tā kā esam pašvaldība ar diezgan augstu attīstības indeksu, mūsu līdzfinansējuma daļa vairs nav 20 procentu, kā citām pašvaldībām, bet 50. Tāpēc jādomā par Eiropas Savienības fondu projektiem. Jau šobrīd ar šo atbalstu — vairāk kā 300 000 latu no kopējās summas — remontējam Muzeja ielu. Mednieku ielas labiekārtošanai piešķirti 268 000 latu, bet Torņu ielai saņēmām vairāk kā 300 000 latu. Nepatīkamākais ir dažkārt sarežģītā procedūra atbalsta saņemšanai, turklāt divas reizes palielinājušās izmaksas, bet ar to ir jāsamierinās.
— Cik daudz novada attīstībā var ieguldīt no pašvaldības budžeta?
— Patiesībā ļoti maz, tāpēc izmantojam kredītu iespējas. Sakrāt naudu kādai vajadzībai pat privātpersonām ir grūti, bet novadam tas ir neiespējami. Ja dzīvotu pēc sentēvu principa — vispirms sakrāsim un tad būvēsim, neko nebūtu izdarījuši. Tas, ka kredīts būs jāatmaksā bērniem un mazbērniem, no pašvaldības un valsts viedokļa raugoties, ir normāli. Domāju, ka iedzīvotāji mums nepiedotu, ja tikai gaidītu un neko nedarītu. Kredīts ir normāls process. Inflācijas dēļ esam arī ieguvēji. Turklāt no pieļautā limita, ko pašvaldība drīkst tērēt kredītmaksājumiem, pagaidām sasniedzam tikai pusi.
Iedzīvotājiem jāpalīdz
— Analizējot pašvaldību budžetus, var redzēt, ka to apjoms katru gadu pieaug. Vai to nosaka dzīves dārdzības palielināšanās?
— Valsts attīstās, un to jūt pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ieņēmumi no kura katru gadu palielinās, un tas ir viens no galvenajiem pašvaldības “maka” pildītājiem. Liela nozīme noteikti ir arī tam, ka pamazām izzūd aplokšņu algas.
— Kā izdodas sabalansēt pašvaldības budžetu?
— Vadītāji labā nozīmē ir savas iestādes patrioti un, protams, mēģina “deķīti” pastiept uz savu pusi. Katrs iesniedz savus aprēķinus un tad kopā raugāmies, cik varam tērēt. Šogad, piemēram, sociālajiem mērķiem piešķīrām vairāk, nekā bija pieprasīts, jo tā ir nozīmīga joma. Ja ir nepieciešams, cilvēkiem vajag palīdzēt, jo pensijas ir mazas. Tas gan jārisina valsts līmenī, bet savus iedzīvotājus nevaram atstāt novārtā. Kultūras jomā šogad nozīmīgs notikums ir desmit gadu sadarbības jubileja ar Epšteinas pilsētu Vācijā. Tāpēc uz turieni dosies Aizkraukles delegācija, kurā būs arī pirmie līgumu slēdzēji ar šo draugu pilsētu. Pēc tam vācu viesi ieradīsies pie mums. Līgo vakarā Aizkrauklē notiks pasākums “Jāņi dzied”, kuram arī paredzējām finansējumu, lai ieejas biļete nebūtu dārga. Tā maksās trīs latus.
***
fakts.
Aizkraukles novada domes 2008. gada budžetā plānotie ieņēmumi ir 7 004 093 lati, bet izdevumi — 8 104 705 lati. Atlikums gada sākumā — 1 195 846 lati. Visvairāk paredzēts izglītībai — 4 178 739 lati, domes administrācijai, dienestu un nodaļu vajadzībām — 1 777 579 lati. Sociālajai palīdzībai un pabalstiem piešķirts 364 010 latu, un no šīs summas mazturīgo iedzīvotāju atbalstam pilsētā paredzēts 30 2000 latu, bet pagastā — Ls 15 000.
