Aizkraukles novada domes apstiprinātais budžets jau otro gadu ir ar deficītu — izdevumi ir plānoti lielāki nekā ieņēmumi. Pērn budžeta deficīts bija nedaudz vairāk kā miljons latu — pašvaldība lielu summu Valsts kasē aizņēmās “Purvciema” un Spīdolas ielas rekonstrukcijai, tomēr daļu jau atmaksāja, jo saņēma Eiropas naudu. Šogad aizņēmums Valsts kasē ir krietni vien mazāks, tomēr ir lielas iepriekšējo gadu kredītsaistības. Šogad budžeta deficīts būs
624 tūkstoši eiro.
Galvenā “maize” — nodokļi
Pašvaldība šogad plāno ieņemt 7,34 miljonus eiro un iztērēt 7,96 miljonus eiro, bet kredītsaistības Valsts kasē ir 7,14 miljonu eiro — šī summa ir jāatdod vairāk nekā 20 gadu laikā. Gada beigās “drošības spilvenam” 2015. gadam atstās 146 tūkstošus eiro.
No 7,34 miljonus eiro lielajiem ieņēmumiem 5,25 miljoni eiro ir no nodokļiem: 4,8 miljoni — iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), 381 tūkstotis — nekustamā īpašuma nodoklis, 62,8 tūkstoši — nodokļi par pakalpojumiem un precēm.
Galvenā budžeta “maize” ir IIN, un tā plānu nosaka Finanšu ministrija. Pagājušajā gadā IIN iekasēja vairāk, nekā plānots. Kopā pērn pašvaldība saņēma 3,5 miljonus latu (4,9 miljonus eiro), pārpilde — 177 tūkstoši latu.
Šogad pirmo reizi IIN ieņēmumi tiek plānoti lielāki nekā 2010. gadā. Tomēr šogad plāns ir par 151 tūkstoti eiro mazāks nekā pērnā gada plāna izpilde.
Izglītībai lauvastiesa
Šogad plānotie 4,8 miljoni eiro IIN ir tikai 80% no visa Valsts ieņēmumu dienesta iekasētā IIN — pārējais nonāk valsts budžetā. Daļu no valsts iekasētā IIN pašvaldība saņem atpakaļ skolotāju algām un specializētā bērnudārza “Saulīte” izdevumu daļējai segšanai — ap 1,4 miljoniem eiro. Vispārizglītojošajām skolām un “Saulītei” valsts ir pagaidām ieskaitījusi naudu tikai astoņiem mēnešiem. Pašvaldība no sava budžeta savukārt maksā algas izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, kā arī par to uzturēšanu. Pavisam pašvaldība izglītībai šogad tērēs 2,9 miljonus eiro, kopā ar valsts naudu — 4,3 miljonus eiro.
Tām pašvaldībām, kuru bērni mācās Aizkrauklē, ir jāmaksā par viņu skološanu. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem šogad maksa ir apstiprināta, ņemot vērā 2013. gada izdevumus. Kapitālie remonti nav ierēķināti, tāpat mērķdotācijas un vecāku līdzmaksājums. Uzturēšanas izmaksas vienam audzēknim ir noteiktas šādas: bērnudārzā “Auseklītis” — 176 eiro mēnesī, “Zīlītē” — 164 eiro, Aizkraukles pagasta sākumskolā — 163 eiro, Aizkraukles pilsētas sākum-
skolā — 48 eiro, 1. vidusskolā — 75 eiro, novada ģimnāzijā — 60 eiro, vakara (maiņu) vidusskolā — 30 eiro.
Tāpat kā pērn ar pašvaldības un valsts finansējumu brīvpusdienas būs visiem 1. — 6. klases skolēniem, un tām tērēs 130 tūkstošu eiro. Citu novadu skolēnu biļešu apmaksai dome atvēlējusi 14,5 tūkstošus eiro.
Nomā tālruņa
aparātus
Izglītības jomas izdevumu sadaļā ir arī ailīte “telefonu noma” — 4624 eiro. “Par abonēšanu maksā nevis katra iestāde, bet novada pašvaldība. Visas pašvaldības iestādes izmanto IP jeb interneta tālruņus, tas mums dod ievērojamu ekonomiju telekomunikācijas pakalpojumu jomā,” skaidro pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs. “Izmaksas ir ievērojami zemākas nekā tradicionālajiem telekomuni-
kācijas pakalpojumu sniedzējiem. Izmantojot IP telefonijas iespējas, ir nepieciešams interneta pieslēgums. Lai nevajadzētu iegādāties tālruņa aparātus, kas izmaksātu lielu summu, pašvaldība tos nomā. Pakalpojumu nodrošina SIA “Elti”.”
Piemaksās pie
atvaļinājuma
Otra lielākā izdevumu sadaļa ir pašvaldības administrācijas, iestāžu ēku uzturēšana un darbinieku atalgojums — kopā tam paredzēts apmēram viens miljons eiro: novada pašvaldība tērēs 467 tūkstošus eiro, pagasta pārvalde — 45 tūkstošus, finanšu un grāmatvedības nodaļa — 173 tūkstošus, dzimtsarakstu nodaļa — 33 tūkstošus, deputātiem par darbu plānots izmaksāt 85 tūkstošus eiro.
Aizkraukles pilsētas teritorijas un ielu labiekārtošanai, uzturēšanai, kopšanai un ēku uzturēšanai paredzēts izlietot 723 tūkstošus eiro, tajā skaitā pagastā — 56,6 tūkstošus eiro.
Šogad algas nav plānots palielināt, tomēr nolemts, ka visi pašvaldībā strādājošie, gan administrācijas pārstāvji, gan darbinieki, dodoties atvaļinājumā, saņems pusi no algas likmes, un tam būs jātērē 147,5 tūkstoši eiro. Piemaksu saņems arī skolotāji, tomēr tiem skolotājiem, kam pašvaldībā ir vairākas darba vietas, piemaksu aprēķinās tikai no pamatdarba algas likmes. Vai taupības laiks beidzies?
Gaida lielākas algas
“Lai arī iepriekšējā gadā kopumā labāk tika pildīti IIN ieņēmumi, mēs jauno budžetu joprojām dēvējam par taupības budžetu, jo izmantojam iepriekšējā gada ietaupījumus,” saka Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. “Protams, par līdzekļu ekonomiju jāpateicas arī siltajai ziemai. Jau piecus gadus pašvaldības darbinieki mūsu novadā nav saņēmuši nekādus algu paaugstinājumus, prēmijas un piemaksas, izņemot minimālā atalgojuma paaugstinājumu. Diemžēl tika arī samazinātas slodzes. Ik gadu domes vadība vērtē iespējas palielināt atalgojumu vai piešķirt piemaksas. Visi darbinieki tās ļoti gaida un, protams, ir pelnījuši, tāpēc šogad virzījām mērķi piešķirt piemaksas pie atvaļinājuma puslikmes apmērā visiem 650 pašvaldībā strādājošajiem. Arī izglītības iestādēs strādājošajiem, kuri algu saņem no valsts mērķdotācijas. Deputāti to atbalstīja. Pamatalgas netiek paaugstinātas, jo ir neziņa par budžeta iespējām nākamgad. Arī domes vadībai atalgojums paliek iepriekšējais. Ļoti gribētu cerēt uz labākām iespējām nākamgad!”
Domes priekšsēdētājs katru gadu saskaņā ar nolikumu var lemt par līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem bez deputātu akcepta, piemēram, ja novadā notiek kādas nelaimes, ja darbiniekiem nepieciešami slimības pabalsti. Šogad neparedzētiem gadījumiem rezervēti 11,5 tūkstoši eiro, mazāk nekā iepriekš, jo pērn visa summa netika iztērēta — vien 6,9 tūkstoši latu, lai gan bija ieplānots 10 tūkstošu latu.
Sociālajai palīdzībai tērēs 690 000 eiro
Trešā lielākā izdevumu sadaļa ir sociālā palīdzība. Šogad pabalstiem un sociālajiem pakalpojumiem plānots iztērēt tikpat lielu summu kā pērn — 690 tūkstošu eiro (484,9 tūkstošus latu). Tāpat kā iepriekš brīvpusdienas būs daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu bērniem, kuri mācās 6.— 12. klasē, kā arī audžuģimeņu un aizbildniecībā esošajiem bērniem. Viņi saņems arī maksājuma atlaides mūzikas un mākslas skolā. Sociālajā centrā arī turpmāk darbosies pašvaldības finansēta atbalsta grupa bērniem invalīdiem un tiks īstenots projekts jaunajām māmiņām “Nav citas ieiešanas nākotnē kā caur bērniem”. Pensionāri vasarā bez maksas varēs braukt uz “Ziediem”.
Tikai divi aizņēmumi
Šogad ar aizņēmumiem pašvaldība “piebremzē”, jo saistības jau tā ir lielas: šogad Valsts kasei jāatmaksā ap 162 tūkstošiem eiro procentos un ap 284 tūkstošiem eiro kredīta pamatsummas. Tomēr daži aizņēmumi būs. Iesāktajai Spīdolas ielas rekonstrukcijai pašvaldība Valsts kasē aizņemsies 416,7 tūkstošus eiro 20 gadiem ar pamatsummas atliktā maksājuma termiņu trijiem gadiem. Daļu naudas pašvaldība saņems atpakaļ no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Otrs aizdevums tiks noformēts jauna autobusa iegādei. Sporta skolas mikroautobuss ir nolietojies, un deputāti nolēma pirkt jaunu un lielāku autobusu — tajā būs 16 sēdvietu. Autobusu izgatavos Vācijā, bet ar sēdekļiem aprīkos Latvijā, jo tā ir lētāk.
Šim nolūkam Valsts kasē aizņemsies 48,9 tūkstošus eiro septiņiem gadiem ar pamatsummas atliktā maksājuma divu gadu termiņu. Procentos septiņos gados būs jāmaksā tikai 1115 eiro. Autobuss varētu būt gatavs maijā. Plānots, ka 0,8 slodzēm algos tā vadītāju.
Nauda vairs nav
jālūdz
No šī gada ir mainīta sabiedrisko organizāciju finansēšanas kārtība. Tie pasākumi, kuri kļuvuši par tradīciju, ir iekļauti pašvaldības pasākumu un finansēšanas plānā, piemēram, krievu kopienas “LAD” rīkotā Masļeņica, biedrības “Vecāki Aizkrauklei” organizētā Tēva diena. To rīkošanai nauda pašvaldībai vairs nav jālūdz. Savukārt citām nevalstiskajām organizācijām bija jāraksta projektu pieteikumi. Pēc to izskatīšanas Aizkraukles novada dome piešķīra 799 eiro biedrībai “Galaktika” projektam “Saliedēšanas un integrācijas pasākumi Aizkraukles jauniešiem”, 300 eiro Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrībai “Felida” projektam “Labestības skola — 3”, 200 eiro — Latvijas biedrībai “Černobiļa” traģēdijas 28. gadadienas piemiņas pasākumam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā šīgada 25. aprīlī un ceļojošās izstādes organizēšanai, kuru varēs apskatīt arī Aizkrauklē, 500 eiro — Latvijas Politiski represēto apvienības Aizkraukles nodaļai piemiņas un atceres dienu, LR Neatkarības atjaunošanas gadadienas un Ziemassvētku pasākumu organizēšanai.
Pieprasa finansējumu krievu izrādei
Pērn dome pa 1000 latiem atvēlēja gan rokoperas “Lāčplēsis”, gan Rīgas Krievu teātra izrādei — tas bija līdzfinansējums, lai teātri vispār atbrauktu uz Aizkraukli. Šogad vairāk naudas nekā pērn ieplānots novada svētkiem, un nevienai izrādei tā nebija paredzēta. Deputāts Nikolajs Sokols novēloti, dažas dienas pirms budžeta pieņemšanas, ierosināja uz Aizkraukli uzaicināt Krievu teātri ar kādu izrādi, jo pērn izrādi apmeklējuši ap 350 cilvēku, un biļetes viņi varējuši iegādāties par dažiem latiem. Deputāti viņa ieceri atbalstīja un šim nolūkam piešķīra 1400 eiro.
Kultūras pasākumiem šogad tērēs apmēram tikpat, cik pērn — 37 tūkstošus eiro. Pilsētas svētku laikā notiks arī deju svētki “Latvju bērni danci veda”.
Sporta pasākumiem un sporta klubu darbībai līdzekļi paredzēti pagājušā gada līmenī — 29,9 tūkstoši eiro.
Pabalsti politiski
represētajiem
Šogad novada politiski represētajām personām valsts svētkos piešķirs 50 eiro pabalstu. Novadā ir ap 70 šādu cilvēku, bet viņi visi ir jāapzina, te būs darbs vietējās nodaļas vadītājam Jānim Krievam. Novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums teic, ka politiski represētie jau vairākus gadus viņam ir atgādinājuši — kaimiņu novados maksā kaut simbolisku pabalstu, bet mums nekā. Nolemts, ka pabalstu izmaksās sociālais dienests.
Domes sēdē diskusijas raisījās par černobiļiešu atbalstu. Deputāts bijušais černobiļietis Guntis Klūga domā, ka vajag atbalstīt vietējos černobiļiešus, pilsētā viņu esot ap 30, bet bijušā rajona teritorijā — ap 90. Biedrības Aizkraukles nodaļas darbošanās gan ir panīkusi, taču daudziem vajag palīdzēt, jo viņi ir slimi un dzīvo trūkumā. Domes vadība Guntim Klūgam ierosināja černobiļiešus apzināt un aktivizēt arī Aizkrauklē. ◆
