Daļai aizkraukliešu traucē kovārņu un vārnu ķērkšana un bezsaimnieka kaķi, bet citiem patīk gan putni, gan dzīvnieki. Vietām pilsētā izveidojušās pat bezsaimnieka kaķu kolonijas — četrkājaiņus cilvēki baro no labas sirds, bet citi par viņiem raksta sūdzības un pieprasa, lai policija un pašvaldības administratīvā komisija piemērotu naudassodu.
Putni izplūkā
atkritumu maisus
Aizkrauklietis Vladimirs aicina iedzīvotājus būt apzinīgiem un aizvērt atkritumu konteineru vākus, jo putni izpurina maisus un piemēslo apkārtni. Vladimirs novērojis, ka putni savairojušies daudzdzīvokļu māju apkārtnē Gaismas ielā, “Meduslāča” apkaimē, daudz viņu ir arī “Purvciemā”.
“Sētnieki no rīta visu satīra, bet putni pa dienu apkārtni atkal piemēslo. Mans kaimiņš ir tik nikns, ka gatavs visus putnus apšaut, ja vien viņam būtu bise,” teic Vladimirs. “Vajag arī salabot salauztos konteineru vākus,” viņš uzskata.
Gaismas ielas 2., 4. mājas un Mednieku ielas sētniece Gunta Gulbe un Spīdolas ielas 3., 6. un 8. mājas sētnieks Andris Gulbis stāsta, ka cilvēki tiešām mēdz atstāt vaļā konteinerus, bet nedēļu nogalēs tos arī vairs nevar aizvērt, jo iedzīvotāji izmet no vasarnīcām atvestos atkritumu maisus, un konteineri ir pārpildīti. Kovārņi un vārnas tos izplūkā, bet vējš papīrus un citus atkritumus aizpūš pa gaisu. Ir arī tik neapzinīgi iedzīvotāji, ka atkritumu maisus nevīžo aiznest līdz konteineram, bet pamet pie mājas ārdurvīm.
Putni iecienījuši arī “Meduslāča” atkritumus — kad konteineri ir pārpildīti, viņi plūkā salvetes un citas lietas.
“Svētdiena man ir vienīgā brīvdiena, taču jānāk un jāstrādā, jo apkārtne ir ļoti nekārtīga,” saka Gunta Gulbe.
“Aicinu cilvēkus būt kārtīgākiem, mums jau tā ir daudz darba,” teic Andris Gulbis.
Abi sētnieki domā, ka pilsētā vajag izvietot tādas pašas tvertnes, kādas ir pie novada pašvaldības ēkas.
Jāaizver
konteineru vāki
“Nevaram pie katra konteinera nolikt sargu, kas aiztaisītu vāku, tas jādara pašiem iedzīvotājiem. Nekārtības rada arī cilvēki, kuri pārmeklē atkritumu maisu saturu,” saka Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināta vadītājs Ivars Sekacis. “Cilvēki ēdiena paliekas met arī papīra un pet pudeļu konteineros — vajadzīgs liels audzināšanas darbs, lai viņi tā nedarītu. Atkritumu vedējs uzreiz redz, ja ir salauzts konteinera vāks vai riteņi, un ziņo mums. Salauzto konteineru nomainām. Tomēr šādu sūdzību nav daudz.”
Arī Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs uzskata, ka iedzīvotājiem pašiem jābūt kārtīgākiem un vienmēr jāaiztaisa konteineru vāki.
Baloži apķēzī
veļu
“Staburags” aptaujāja vairākus iedzīvotājus. Daļu tracina kovārņu bari un viņu ķērcieni. Kāds vīrietis, kurš lūdza uzvārdu nenosaukt, sacīja, ka kovārņi un vārnas nedod miera — skaļš “koncerts” ir jau piecos no rīta. “Lidlaukos atskaņo putnu trauksmes balsis, un viņi bēg, arī Aizkrauklē vajadzētu tāpat. Traucē arī bezsaimnieka kaķi. Nesaprotu tos, kuri dzīvniekus pamet,” viņš sacīja.
Tomēr citi atzīst, ka kovārņi viņiem netraucē, taču raizes sagādā augšējo stāvu kaimiņi, kuri baro baložus. “Kaimiņu pensionāre regulāri baro baložus, mēsli krīt uz mūsu balkona un apķēzī veļu, tādēļ virs balkona esam spiesti pārvilkt plēvi,” stāsta Jānis. “Tomēr ar kaimiņieni nestrīdos — viņai daudz gadu un vienīgais prieks ir sarunāties ar baložiem.”
Visiem kopā
jāsadzīvo
Andri Gulbi satrauc iespējamā kaķu indēšana. “Vienu rītu no krūmiem izvilku beigtu kaķi, bet citu dienu redzēju, kā melna kaķene dzer no peļķes ūdeni un viņai pa muti tek asinis. Pēc tam kaķeni vairs neredzēju, bet apkārt skraida divi viņas kaķēni,” viņš stāsta. “Kā gan cilvēki var būt tik nežēlīgi un indēt kaķus? Jāsaprot — ja nebūs kaķu, savairosies peles.”
Par indēšanu uztraukta arī Lāč-plēša ielas 33. mājas iedzīvotāja Maija Austruma — vienam kaķim pa muti tecējušas asinis, un veterinārārsts atzinis, ka šis kaķis ir saindēts, iespējams, ar žurku indi, viņu vairs nevarēja glābt, tādēļ iemidzināja. “Runcis bija kastrēts, jauks, mīlīgs, viņam sameklējām saimnieku, taču nepaspējām atdot. Pie mūsu mājas noindēts vēl viens kaķis. Nožēlojami, ka cilvēki indē kaķus,” saka Maija Austruma.
“Aicinu cilvēkus neindēt kaķus, mēs viņus sterilizējam, kastrējam un pēc tam palaižam brīvībā. Aizkraukles novada pašvaldība šim mērķim piešķir līdzekļus, taču tagad iznāk, ka tā ir vējā izmesta nauda,” saka dzīvnieku aizsardzības biedrības “Felida” valdes priekšsēdētāja Maija Depere.
Kaķu indēšana uztrauc arī suņu saimniekus — suņi var apēst kaķiem domāto saindēto ēsmu. Aizkrauklē, birzītē, kāda suņa saimniece nesen atrada divas beigtas vārnas, kuras, iespējams, arī apēdušas saindētu barību. “Ja neliels suns apēstu putnu, kas nobeidzies no žurku indes, arī viņš dotos citos medību laukos,” brīdina Maija Depere. “Tāpat var saindēties bērni. Saudzīgi jāizturas gan pret dzīvniekiem, gan putniem — arī viņiem ir tiesības dzīvot. Mums visiem kopā ir jāsadzīvo!”
Sūdzas domei un
policijai
Lāčplēša ielas 33. mājas iedzīvotāja Vija Krūma ar 16 iedzīvotāju parakstītu iesniegumu vērsās Aizkraukles novada domē un policijā, lūdzot aizliegt kaķu barošanu Lāčplēša ielas 33. mājas pagrabā, kāpņutelpās un līdzās esošajā teritorijā — to var darīt vienīgi ar dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.
Pie Lāčplēša ielas 33. mājas maijā pat notika iedzīvotāju, pašvaldības, “Laumas — A”, “Felidas” un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvju apspriede. Vija Krūma un vēl daži iedzīvotāji pārmeta, ka pagrabā smird pēc kaķiem, bet kaķu barību iekāro arī putni, kuri pēc tam apķēza gan automašīnas, gan pašus iedzīvotājus.
Mājas iedzīvotāja Maija Austruma atzina, ka nevar nebarot kaķus, jo viņu ir žēl. “Kaķi jau nav vainīgi, ka cilvēki viņus izmetuši uz ielas, te pieklīda pat kāds persiešu šķirnes kaķis,” viņa sacīja. Arī vairāki citi iedzīvotāji viņu atbalstīja — bezsaimnieka kaķiem ir jāpalīdz, un viņi nebūt neesot klejotāji, bet gan dzīvojot noteiktā teritorijā. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji norādīja, ka šis jautājums jāatrisina pašvaldībai, un pašvaldības pārstāvji par to runāja administratīvajā komisijā, tomēr kaķu barotājai naudassodu nepiemēroja. Apmēram divus mēnešus pēc sapulces pašvaldība radusi kompromisu — kārtējā domes sēdē noteica bezsaimnieka kaķu barošanas vietu starp Lāčplēša ielas 31., 33. un 35. māju.
