Daudzi Eiropas hītu radioklausītāji ir dzirdējuši: “Ar jums kopā bija Valdis Čirksts.” Izrādās, Valdis ir aizkrauklietis, kurš septiņus gadus dzīvojis Amerikā, bijis TV3 pirmā aizkadra balss un ierunājis daudzas reklāmas. Tā kā ar Valdi esam vienaudži pirms sarunas vienojamies iztikt bez formālās uzrunas “jūs”.Mīlestību atrod Amerikā— Kāpēc devies uz Ameriku?— Deviņdesmito gadu vidū ar draugiem izlēmām, ka jāredz plašā Amerika. Toreiz man ar viņiem kopā neizdevās aizbraukt, bet šāda iespēja radās 2001. gadā, un es devos uz Ņujorku.— Kāpēc tieši Ņujorka?— Tur bija, kur “piezemēties”. Ņujorkā dzīvoja pazīstami cilvēki biju tur trīs mēnešus un Ziemassvētkos atgriezos. 2002. gadā vēlreiz devos uz ASV un tā netīšām paliku tur septiņus gadus. Vispār bija plānots apceļot visu Amerikas kontinentu, bija nopirkta biļete uz Riodežaneiro, bet iznāca tā, ka satiku savu nākamo sievu un bija jāizvēlas vai nu mīļotā sieviete vai Riodežaneiro. — Vai sastapi kādu burvīgu Amerikas latvieti?— Nē. Mana sieva ir īriete, kura dzimusi Amerikā.Reklāmas balss— Tava dzīve ir saistīta ar mūziku un radio. Kā tas viss sākās?— Viss kaut kā tā iegrozījās, lai gan nekas šajā pasaulē nenotiek nejauši. Netīšām nokļuvu tur, ko sauc “voice sound industrie” (balss — skaņas industrija — aut.). Sāku ierunāt televīzijas reklāmas TV3. Sāku tur strādāt pašos šīs televīzijas pirmsākumos, es biju pirmā aizkadra balss kas ierunāja TV3 pašreklāmas. Diemžēl šī sadarbība neizveidojās, kā man gribējās.— Kā tu nokļuvi “Eiropas hītu radio”?— Uģis Polis (Eiropas hītu radio vadītājs — aut.) bija sadzirdējis manu balsi televīzijā, sameklēja mani un piedāvāja piedalīties viņa projektos. Šī sadarbība izveidojās ļoti veiksmīgi, un tā joprojām turpinās. Paralēli tam manu balsi “pērk” arī reklāmas kompānijas.— Ja tas nav komercnoslēpums — kuras?— Godīgi sakot, es pat nezinu to nosaukumus. Pēdējā reklāma, kura pašlaik skan Latvijas mūzikas kanālā, ir par grupas “Mummy troll” koncertu Latvijā. Ir bijusi “Hanzas maiznīcas” reklāma un daudzas citas. — Arī Amerikā strādāji radio?— Vispār sākums tur bija diezgan grūts. Pirmkārt, tāpēc, ka ierados Amerikā tieši 2001. gada 11. septembrī. Cilvēki bija nervozi un apjukuši. Pēc tam situācija uzlabojās, izdevās satikt latviešus. Pirmais darbs bija mēbeļu pārvadāšana. Šajā firmā gandrīz visi darbinieki bija latvieši. Paralēli tam ierunāju reklāmas radio, jāatzīst gan — krievu valodā, jo latviešu valodu tur diemžēl pārvalda ļoti maz iedzīvotāju. Mājās es izveidoju savu studiju un, izmantojot internetu, visus darbus kas bija “Eiropas hitu radio” gatavoju mājās. Turpināju arī apgūt cīņas mākslu, un izdevās iegūt instruktora sertifikātu. Tuvcīņas mākslas instruktors— Tu esi Amerikā bijis arī tuvcīņas instruktors?— Tā netīšām iznāca. Mana prasme tika atzīta par pietiekamu augstu, lai piešķirtu šo sertifikātu. Pēc tam bija piedāvājums šo cīņu mākslu mācīt citiem Ņujorkā.— Kā sākās interese par cīņas sportu?— Interese radās pusaudža gados, droši vien toreiz tik populāro kino grāvēju ietekmē. Tad arī tika sperti pirmie soļi tā saucamajā cīņu pasaulē. Interese par to pieauga. Sāku braukāt pa bijušās PSRS valstīm, meklējot cīņas trenerus. — Un meklējumi turpinājās arī Amerikā?— Nokļūstot Ņujorkā, domāju — te jau nu gan meistari no visas pasaules sabraukuši. Savācu reklāmas bukletus par iespējām apmeklēt cīņu zāles, plānoju visās iegriezties un iepazīt piedāvājumu. Interesanti, ka pirmajā zālē, kurā iegāju, treneris runāja ar pazīstamu akcentu, izrādās, krievs. Aprunājāmies, un izrādījās, ka šajā cīņu skolā viens no treneriem ir latvietis, kurš māca senas ķīniešu ģimenes cīņas mākslu. Viņa skolotājs bija gājis bojā, un latviešu puisis Edgars bija pārņēmis šīs ģimenes tradīciju.No krievu mūkiem un bruņiniekiem— Kādu cīņas prasmi pats apgūsti?— Pašlaik apgūstu novirzienu, kurš radies Krievijas militārajās aprindās. Tas ir dažādu cīņas mākslu apkopojums, kuru var nosaukt par sistēmu. Te nav runa par cīņu kā pašaizsardzību, bet daudz plašāk, tajā skaitā, veselības mācību. Šajā sistēmā ir izkristalizēts labākais, ko sniedz visas pasaules cīņu novirzieni. Labākais, funkcionālākais un visvieglāk apgūstamais, kas nepieciešams vienkāršam cilvēkam kāda speciāla uzdevuma veikšanai. Līdz PSRS sabrukumam šo cīņu stilu pārzināja ļoti šaurs cilvēku loks. Pirms sākumi rodami 9. — 10. gadsimtā pie krievu mūkiem un bruņiniekiem. Ja ņem vērā, ka baltu teritorija vēsturiski stiepusies līdz Maskavai, tad grūti spriest, kurš no kā ir kaut ko mācījies. Padomju laikā šis paņēmiens tika noslīpēts līdz maksimumam, jau sākot no tā saucamajiem Staļina “sokoliem” jeb personīgajiem miesassargiem, līdz mūsdienām pielāgojot to laikmeta prasībām.Jeb ko var nosaukt par sistēmu, bet, kad cilvēks sāk trenēties, šo sistēmu sāk saprast. Tā ir kā principu nesaraujamība un vienotība. Sistēmas elementi darbojas kādā kopsakarībā. Piemēram, ar velosipēdu, ja mēs to izjauktu un visas detaļas samestu maisā, mēs taču ar to nevarētu pabraukt. Visas detaļas it kā ir vienkopus, bet nav sistemātiskas sakarības un saistības.Tie, kuriem tas interesē var ieskatīties manā mājaslapā www.savietis.com, tur gan nav ļoti daudz materiālu, bet vispārēju informāciju par sistēmu var gūt.Jāiemācās pareizi elpot— Ko šī cīņu sistēma dod?— Viss sarežģītais ir vienkāršs, galvenais ir iemācīties pareizi elpot. Jo elpošana regulē visus organisma fizioloģiskos procesus, visas mūsu stresa reakcijas. Arī iekšējais sasprindzinājums ir pakļauts elpošanai. Tas, ko esmu aptvēris pēdējos sešos gados, aizēno visu iepriekš apgūto. Ir daudz vienotu principu kuri darbojas pilnīgi vienādi visiem cilvēkiem, vismaz tik tālu, cik tālu sniedzas mūsu fiziskā realitāte. — Vai nav bijusi iecere savās zināšanās dalīties ar vietējiem jauniešiem?– Pateicoties Vecumnieku jaunsardzes instruktoram, pašlaik mācu pašaizsardzību Bauskas rajona Vecumnieku pagasta jaunsargiem, tagad jauniešiem pievienojās arī gados vecāki vīri. Man liekas, ka pēdējā laikā, jauniešu fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība ir ļoti zema, to ietekmē plašsaziņas līdzekļi, viegla dzīve un uzdzīve.– Kāda ir tava attieksme pret militārismu?– Es neatbalstu militārismu. Man liekas, ka planētai militārisms vispār nav vajadzīgs. Bet ņemot vērā, ka pasaules sistēma tā ir izveidojusies, katram no mums ir jāspēj aizstāvēt savu ģimeni. Latvija pēc septiņu gadu prombūtnes— Kādu tu redzi Latviju pēc tik ilgas prombūtnes?— Uz situāciju Latvijā mēs nevaram skatīties tikai caur vienas valstiņas prizmu. Cik ilgi var skandēt saukli: Latvijai vajag integrēties Eiropas Savienībā! Šis sauklis mani tracina visvairāk. Mēs jau sen tur esam — Latvija kā ģeogrāfiska vienība jau sen ir Eiropā. Ar lielu nožēlu pēc septiņiem gadiem esmu konstatējis katastrofālu pārtikas kvalitāti. Pārtika Latvijā ir nomainīta pret pārtikas produktiem. Tas nav viens un tas pats. Veikali piebāzti ar precēm kurās pilns ar veselībai kaitīgām vielām. Un mēs to visu mierīgi “liekam” sev iekšā. — Vai tas ir skaidrojams ar ekonomisko situāciju valstī?— Jā, tas, kas notiek, tajā skaitā arī veikalu plauktos, ir politisks jautājums. Cilvēkiem jāsaprot, ka nekas šajā pasaulē pats no sevis nenotiek. Ir konkrēti cilvēki, kuri lēmumus “bīda”. Arī par to, kas tiek pārdots mūsu veikalos, ir kāda lēmums — pēc iespējas lētāk barot tautu, tas ir, indēt tautu. Mēs nezinām, kā šīs pārtikas piedevas ietekmēs mūsu un bērnu veselību. Mēs esam pirmie, kuri šādus draņķus ēd. Cilvēku veselība pēdējo desmitu gadu laikā ir katastrofāli pasliktinājies. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, īpaši jau Amerikā. Ar nožēlu esmu konstatējis, ka arī Latvijā cilvēki ir kļuvuši korpulentāki. Kādreiz mēs smējāmies par amerikāņiem, tagad mēs esam tādi paši. Tas ir no neveselīgās pārtikas.Krīze ir vispārcilvēcīga– Kā tu vērtē pašreizējo ekonomisko krīzi?– Visi runā par pasaules ekonomisko krīzi. Nē, krīze ir vispārcilvēcīga. Un, ja mēs šādi turpināsim, tad mēs paši sevi noslaucīsim no planētas. Mums jāpanāk, lai tiktu nodrošinātas visu cilvēku pamatvajadzības un viņam pietiek laika realizēt savu ģenētisko potenciālu. Ja uz visu notiekošo paskatītos caur šādu prizmu, tad būtu skaidrs, ko mēs darām nepareizi. Ja cilvēks ir paēdis, apģērbies un viņam ir pajumte, viņš ir apmierināts, viņam nevajag iet karot. Diemžēl realitāte ir savādāka. Protams, latvieši tagad ir nonākuši vissliktākajā situācijā, ja nu vienīgi palestīniešiem tagad iet sliktāk, viņus vienkārši jau sešdesmit gadus cenšas iznīcināt. Mūs tagad nīdē nedaudz savādāk. Arī tad, ja tagad pie varas nāktu jauni, gudri un enerģiski cilvēki viņi neko nespētu panākt. Ir jāmaina finanšu struktūra. Bet tas nav lielo “naudas maisu” interesēs, un viņi neļaus to izdarīt. Neapzināta atkarība— Notiek arī cita veida cilvēku ierobežošana?— Jā, piemēram, butaforija, ko sauc par bezvīzu režīmu ar ASV. Nekas nav mainījies par labu mums. Tagad cilvēkam ir jāizšķiež nauda, jāiegādājas jauna pase, un jākļūst kā noziedzniekam, jāfiksē tur pirkstu nospiedumi. Drīz jau sāks prasīt acs tīklenes skenēšanu. Kāpēc amerikāni uz šejieni var braukt bez kādiem ierobežojumiem? Tā ir sociālā netaisnība. Ir spēki, kuri vēlas “pavilkt zem sevis” aizvien lielāku cilvēku skaitu. — Mēs neapzināti esam atkarīgi?— Patērētāju sindroms kurš, TV un radio tiek kultivēts, arī ir atkarība. Lielākajai daļai cilvēku vienkārši gribas “krutākas” lietas nekā bija vakar. Un amerikāņi tam ir spilgts piemērs, viņi ar šo ārišķību ir pārņemti. Te, paldies Dievam, vēl tik traki nav. Latviešiem ir bagāta kultūra. Tie, kuri kādreiz sacerēja tautasdziesmas, ir bijuši ļoti gudri cilvēki. Tajās ir koncentrēta konceptuālā vērtība. Kamēr latvieši dziedās un spēs sapulcēties, lai dziedātu, mums ir kā tautai ir nākotne. Vārds, uzvārds: Valdis Čirksts.Dzimšanas vieta un laiks: Aizkraukle, 1974. gada 2. februāris.Izglītība: augstākā, Rīgas pedagoģijas un vadības augstskola, bakalaura grāds psiholoģijā. Dzīvesvieta: bez noteiktas dzīvesvietas.Nodarbošanās: brīvmākslinieks.Ģimene: precējies, dēls Laimis.Horoskopa zīme: Ūdensvīrs.Vaļasprieks: patīk dzīvot.
