Ārlietu ministrija (ĀM) no valsts budžeta rezervēm saņēmusi 25 tūkstošus latu. Šo summu, sākoties tūrisma sezonai, no 1. jūnija plānots tērēt ārzemēs nelaimē nonākušajiem tautiešiem, lai samaksātu par viņu atgriešanos Latvijā. Naudu paredzēts piešķirt, ja persona piespiedu kārtā citā valstī nonākusi situācijā, kurā ir apdraudēta dzīvība, veselība vai drošība un nav citu palīdzības saņemšanas iespēju.
Kā rāda pērnā gada statistika, Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs sniegušas palīdzību 294 personām, kuras palikušas bez finanšu līdzekļiem. Problēmvalstu topā ir Lielbritānija (80 gadījumu), Vācija (73), Polija (16), Francija (16), Čehija (12), Spānija (12), Zviedrija (10). Savukārt šīgada pirmajā ceturksnī Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs pēc palīdzības vērsušies 85 cilvēki. Ar Konsulārā departamenta starpniecību 2011. gadā 34 reizes ir veikta naudas ieskaitīšana bez iztikas līdzekļiem palikušajiem Latvijas valstspiederīgajiem citās zemēs. Dažādās valūtās izlietots gandrīz 4000 latu.
ĀM pārstāve Diāna Eglīte “Staburagam” paskaidroja, ka vienai personai maksimālā paredzētā palīdzības summa ir
2 tūkstoši latu. Pie tam šo naudu triju mēnešu laikā pēc atgriešanās dzimtenē vajadzēs valstij atdot atpakaļ. Viņa arī pastāstīja piemēru no dzīves. Latvijas pilsone devusies tūrisma ceļojumā uz dienvidu zemēm un nebija izlasījusi izvēlētās tūrisma firmas līguma nosacījumus, kas noteica, ka apdrošināšanas polise ir jāiegādājas tūristam pašam. Atpakaļceļā sievietei pasliktinājās veselība, un viņu hospitalizēja. Rezultātā sieviete nevarēja apmaksāt rēķinu par ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un iegādāties aviobiļeti, lai atgrieztos Latvijā. Vēstniecība vienojās ar aviokompāniju, ka persona var atgriezties Latvijā ar iepriekš iegādāto biļeti bez papildu samaksas, kā arī garantēja slimnīcai, ka samaksa tiks veikta. Pēc atgriešanās Latvijā tūriste apmaksāja ārstniecības iestādes sniegtos pakalpojumus.
Vai palīdzību lūdzošo vidū varēs būt arī ārzemēs darbu meklējošie, kurus piemānījuši darba devēji? Par šādiem gadījumiem dzirdēts daudz biežāk nekā par tūristiem, kas nonākuši nelaimē. Vai šajos gadījumos “strādās” noteikumu punkts “piespiedu kārtā nonākuši situācijā”, jo neviens taču ar varu nedzina darbu meklēt, paši izvēlējās?
Tas, ka valsts sāk vairāk domāt par saviem cilvēkiem, ir apsveicami. Cerams, šis ir pirmais solis nopietnākiem lēmumiem, kuri sekmētu ārzemēs strādājošo tautiešu atvešanu atpakaļ mājās. Tomēr arī iespēja pretendēt palīdzībai turpmāk mums katram ārzemēs ļaus justies drošāk, sajūtot stipru aizmuguri vārdā Latvija.
