Latvijā 8. Saeimas laikā bijušas trīs valdības, bet strīdu par labklājības ministra vietu nav bijis — šo amatu gan Einara Repšes, gan Induļa Emša un Aigara Kalvīša vadītajā valdībā pildījusi Dagnija Staķe no Zaļo un zemnieku savienības.
Latvijā 8. Saeimas laikā bijušas trīs valdības, bet strīdu par labklājības ministra vietu nav bijis — šo amatu gan Einara Repšes, gan Induļa Emša un Aigara Kalvīša vadītajā valdībā pildījusi Dagnija Staķe no Zaļo un zemnieku savienības. Viņa saka, ka par galveno uzskata nesolīt neiespējamo: “Ik lats, ko piešķiram cilvēkiem viņu situācijas uzlabošanai, nozīmē miljonus no valsts budžeta, bet naudas ir tik, cik ir, un nedrīkstam riskēt ar budžeta stabilitāti.
Pusklaipiņš nedēļā
Centrālā statistikas pārvalde informē, ka iztikas minimums augustā Latvijā bija 117,64 lati vienam cilvēkam. Vidējā vecuma pensija ir mazāka, kaut arī pēdējo četru gadu laikā palielināta par 30 latiem un pašlaik ir 90,49 lati. Šādas pensijas saņem ap 80 procentu Latvijas veco ļaužu. Pensiju palielinājumu solīja visas valdības, tas arī noticis, tomēr dzīve daudziem pensionāriem visā Latvijā ir tāda kā Dzidrai Levānei. Viņas pensija 1996. gada augustā bija 40 latu un 13 santīmu, 2002. gada augustā — 61 lats un 14 santīmu, šīgada augustā — 93 lati un 97 santīmi. Desmit gadu laikā pensija augusi vairāk kā divas reizes. Izklausās labi, bet Dzidra Levāne atzīst, ka nākas taupīt nežēlīgi: “Nedēļā apēdu mazāk kā pusklaipiņu maizes. Pētu veikalu reklāmas, kur lētāk, tur pērku cukuru, putraimus, miltus, makaronus, eļļu. Ēdienu gatavoju uzreiz divām dienām, lai mēnesī iztiktu ar četriem kubikmetriem gāzes.” Pensionāre dzīvo vienistabas dzīvoklī, un viņai nav parādu par komunālajiem pakalpojumiem, kaut arī tie apkures sezonā “paņem” pat pusi no pensijas. Pēc vīra nāves kundze sāka pensiju ieskaitīt bankas kontā — izrādās, tā izdodas ietaupīt, jo pēc katra lata uz banku neskriesi. Pēdējo gadu laikā nav pirkts ne jauns apģērbs, ne apavi.
Taču diezgan daudz cilvēku saņem vēl krietni mazāku pensiju nekā Dzidras kundze. Pensijas vidējais apmērs Aizkraukles rajonā 2002. gadā bija Ls 62,99, šogad līdz 1. septembrim — Ls 89,46. Minimālā pensija 8. Saeimas laikā gan ir palielināta — 2003. gadā par 5 latiem, un šogad gandrīz 380 tūkstošiem mazo pensiju saņēmēju ikmēneša piemaksa ir vidēji 6,63 lati. Mainīta arī pensiju indeksācijas kārtība, lai paaugstinātu mazās pensijas.
Arī turpmāk vecuma pensiju indeksācija notiks divas reizes gadā, ņemot vērā faktisko cenu pieaugumu un vidējo apdrošināšanas algu pieaugumu valstī. Plānots, ka 2008. gadā vidējā vecuma pensija pārsniegs 100 latu. Labklājības ministrija (LM) prognozē, ka vairāk kā pusmiljonam vecļaužu pensijas apmērs šīgada laikā pēc abām indeksācijām būs pieaudzis vidēji par 10 latiem. “To ietekmējusi ne tikai inflācija, bet arī tas, ka cilvēki aizvien biežāk izvēlas strādāt legāli un veic lielākas sociālās iemaksas, kas savukārt palielina vidējo iemaksu algu,” uzsver ministre D. Staķe.
Lielāka dzimstība
Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās visstraujāk Eiropas Savienībā, tāpēc atbalsts jaunajām ģimenēm ir viena no šīs Saeimas un būs nākamo četru gadu prioritāte.
Nopietns atbalsts ģimenēm ir palielinātie bērna piedzimšanas un kopšanas pabalsti. Turklāt no valsts budžeta līdzekļiem tiek veiktas sociālās iemaksas bezdarba gadījumam par māmiņām 1,86 procentu apmērā no maternitātes pabalsta un par nestrādājošiem tuviniekiem, kuri kopj bērnu invalīdu, — 20 procentu apmērā no 50 latiem valsts pensiju apdrošināšanai.
Kā šis valsts atbalsts darbojas praksē? Vērtē divu bērnu māmiņa skolotāja Liena Vanaga. Viņai ir 10 gadu veca meita un šīgada aprīlī piedzimis dēliņš. Liena tagad dzīvo mājās, vīrs braukā uz darbu Rīgā, jo mazpilsētā nodarbinātības iespējas ir ierobežotas. Pašreizējais bērna kopšanas pabalsts ģimenei ir ļoti svarīgs, taču tā būs tikai līdz dēla pirmajai dzimšanas dienai. Līdz divu gadu vecumam pabalsts būs 30 latu, pēc tam vēl mazāks.
“Bērni aug, vajadzību vairāk, bet atbalsts sarūk, īpaši to jūtam, kad jāsagādā viss meitas skolas gaitām vajadzīgais,” vērtē Liena. Lai iegādātos un izremontētu nelielu dzīvokli, Vanagu ģimene paņēmusi bankā kredītu. Aizņēmumiem mitekļa pirkšanai jaunajām ģimenēm ar bērniem nav paredzēti labvēlīgāki nosacījumi. Bet kā citādi tikt pie sava dzīvokļa?
Iespējams, atbildi uz šo jautājumu sniegs LM, kuras Nacionālajā ziņojumā par Sociālās aizsardzības stratēģiju 2006. — 2008. gadam paredzēts lielāks valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem.
Latvijā vietu pirmsskolas izglītības iestādēs gaida 15 080 bērnu — secinājusi Aigara Kalvīša izveidotā darba grupa, kurai jāizstrādā pasākumu plāns jaunu bērnudārzu būvniecībai.
Risinājuma piedāvājumi
Kaut arī šķiet, ka tautas vispārējā labklājība Latvijā ir tāla kā horizonts, pirms Saeimas vēlēšanām sociālo jomu savā priekšvēlēšanu programmā atceras katrs politiskais spēks. Pārdrošākie nosauc pat konkrētus skaitļus, kādas būs pensijas un algas, apdomīgākie runā par sociālajām garantijām, viltīgākie turpina apgalvot — mums izdosies.
Konkrēti priekšlikumi lasāmi “”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” programmā, kur paredzēta diferencēta nodokļu iekasēšana un jaunajām ģimenēm labvēlīgi hipotekārās kreditēšanas noteikumi. ZZS sola palielināt pensijas ar inflāciju apsteidzošu indeksāciju, atbalstīt to neaplikšanu ar ienākuma nodokli. Toties Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība pauž bez aplinkiem: “Turpmāko četru gadu laikā mēs Latvijas iedzīvotājiem nodrošināsim 500 latu vidējo algu, bet vidējo pensiju — 200 latu.” Tautas partijas īpašā prioritāte turpmākajos četros gados būs sociālās palīdzības sistēmas pilnveidošana un pensiju palielināšana. “Jaunais laiks” sola noteikt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par katru bērnu — 175 latus — un atzīst, ka mazākā vecuma pensija nedrīkst būt zemāka kā iztikas minimums. Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” sola, ka četru gadu laikā minimālā alga, pensijas apmērs un ar nodokli neapliekamais minimums tiks paaugstināti līdz reālajam iztikas minimumam.
***
* Šīgada jūnijā Latvijā bija reģistrēti 74 387 bezdarbnieki jeb 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, Zemgalē — 7,3%.
* Vienlaikus darbinieku trūkst — Nodarbinātības valsts aģentūrā jūlijā pieteiktas 5958 brīvās darba vietas. Visvairāk trūkst: pārdevēju, palīgstrādnieku ražošanas uzņēmumos, apkopēju, krāvēju, celtnieku, pavāru, mūrnieku.
***
Iepriecina:
* apstiprināta regulāra minimālās algas paaugstināšana — pašlaik 90 latu, no 2007. gada plānots 120;
* no 1. oktobra ar ienākuma nodokli neapliekamo pensijas apmēru paaugstinās no 110 līdz 165 latiem;
* bērna kopšanas pabalsts pirmajā dzīves gadā palielināts līdz 70% no māmiņas iepriekš saņemtās algas, maksimums — 392 lati mēnesī. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts palielināts no 196 līdz 296 latiem. Papildus tam vēl 100 latu par pirmā bērna piedzimšanu, 150 latu — par otro, 200 latu — par trešo un katru nākamo bērnu;
* no 2004. gada janvāra ieviests paternitātes pabalsts, ļaujot tēviem 10 dienu būt kopā ar ģimeni pēc bērniņa piedzimšanas.
Uztrauc:
* tikai 4% jauno māmiņu saņem maksimālo pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā;
* nav būtiski pieaugušas algas sociālajiem darbiniekiem;
* 8. Saeima nav ieviesusi progresīvo ienākuma nodokli.
