Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) un “Omnicom Media Group” aptaujā noskaidrots, ka ceturtā daļa iedzīvotāju (28%) neziņotu savai bankai vai atbildīgajām iestādēm par aizdomīgu aicinājumu internetā ierakstīt vairākus bankas kodu kartes kodus. Savukārt tie interneta lietotāji, kuri informētu par iespējamu krāpniecības mēģinājumu, visi (72%) sazinātos ar savu banku, bet daži (5%) arī ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm.
“Ja interneta lietotājs saņem aizdomīgu aicinājumu dalīties ar bankas datiem, piemēram, ierakstīt vairākus kodu kartes kodus vai nosūtīt internetbankas piekļuves datus, ir jāsazinās ar banku — savu vai to, no kuras it kā saņemts sūtījums. Banku konsultāciju tālruņi lielākoties darbojas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā. Tāpat aizdomīgās situācijās iedzīvotāji aicināti sazināties ar interneta drošību uzraugošajām iestādēm, piemēram, Cert.lv, Drossinternets.lv. Krāpniecisku gadījumu skaits interneta vidē pieaug, tāpēc ikvienam ir jāzina e-drošības pamatprincipi, jābūt piesardzīgiem un jāziņo par krāpniecības mēģinājumiem — jo ātrāk tiks ziņots, jo ātrāk būs iespējams samazināt uzbrukuma apjomus un novērst datu vai finansiālos zaudējumus,” aicina LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Uzbrukumu mēģinājumi var būt dažādi, piemēram, e-pastā saņemti viltus aicinājumi it kā no bankas atjaunot vai sinhronizēt pieejas, kur lietotāji aicināt ievadīt internetbankas un kodu kartes datus. Krāpniecības mēģinājumi var notikt arī nemanāmāk, piemēram, atverot e-pasta pielikumu no lietotājam nezināma sūtīja, dators var tikt inficēts ar vīrusu. Turklāt sūtītāja adreses mēdz būt ļoti kvalitatīvi viltotas. Tāpat izplatīts uzbrukumu mēģinājums ir viltus mājaslapas — tās vizuāli izskatās pēc īstas bankas mājaslapas vai internetveikala, bet patiesībā ir tikai vietne, kas saglabā lietotāja ierakstīto informāciju. Lai izvairītos no interneta drošības apdraudējumiem, ir jāizmanto pēc iespējas jaunākas datorprogrammu versijas, antivīruss un jābūt uzmanīgiem. ◆
