1. jūlijā no pulksten 12 līdz 17 būs Zalves skolas diena, kad bijušās skolas ēkas — Lielzalves muižas — durvis būs atvērtas ikvienam apmeklētājam.
“Šī nav iešana projām — šī ir nākšana šurp.” Šo rindu autors novadnieks dzejnieks Imants Auziņš vēl bija dzīvs, kad Zalvē slēdza skolu un pie ēkas sienas piestiprināja melnu granīta piemiņas plāksni, uz kuras lasāmas arī šī dzejoļa divas rindas. Pirmo reizi izlasot tās, šķita: dīvaini vārdi bojā nolemtai bijušajai skolas un savulaik muižas ēkai, ko visos atmiņu stāstos un arī uz plāksnes sauc par pili. Dzejolis — ne kā nekrologs, bet kā vēstījums! Tā arī mēs to uztveram tagad, kad mūsu biedrība uzņēmusies rūpēties par šo namu. Jau gadu “Sēļu kluba” izaicinājums ir ēkas sakopšana un pārvēršana par sabiedrībai pieejamu vietu. Par pili to retais nosauks, bet vairāk nekā 80 gadu par skolu izmantotā ēka ik uz soļa atgādina, ka pirms tam bijusi muižas kungu māja jeb vietējo ļaužu acīs — pils. Turpinot tīrīt un sakārtot telpu pēc telpas, mēģinām vēsturi saglabāt, lai ienācējam radītu kaut nelielu priekšstatu par šīs vietas pagātni. Vēsture ir tepat mums līdzās gan ar 18. gadsimta sākuma un 19. gadsimta ēkas arhitektūras elementiem, gan bijušās skolas atstātajiem priekšmetiem. Priecājamies par katru materiālo un fizisko palīdzību, sadzīves priekšmetiem un tehniku, par senajiem stāstiem, ko vācam kopā, par zelta vērtajām vēsturiskām fotogrāfijām un veciem priekšmetiem, garīgo atbalstu un ikvienu labu vārdu. Top ēkas vēstures stāsta turpinājums, kurā vieta ir katram atbalstītājam, tāpat kā gaišumam jūsu sirdīs — par labo un dāsno.
Mūsu ierosinājums ir — dibināt Zalves skolas dienu, kad šajā vai tai tuvu esošajās dienās uz bijušo Zalves pamatskolu var nākt ciemos tās skolotāji, audzēkņi un darbinieki ar savām ģimenēm, lai vēlreiz izstaigātu bijušās klases, atcerētos savus skolas gadus — klasesbiedrus, skolotājus, kolēģus un draugus. Tas dos mums visiem pozitīvas emocijas, patīkamu un negaidītu tikšanos brīnumspēku, lai padarītu mūsu ikdienu krāsaināku un saturīgāku. Tas būs 1. jūlijs, kad 2009. gadā slēdza skolu. Jau šogad “šī ir nākšana šurp” tiešā nozīmē, ne sapņos vai domās, bet reāli, apciemojot savu bijušo skolas namu, ja tas jūs uzrunā, un zināt, ka gaida. Būs skatāma izstāde “Skolas gadi”, esošās Zalves vēstures istabas turpinājuma ekspozīcija, liela daļa pirmā un otrā stāva telpu bijušās Lielzalves muižas noskaņās un, protams, vecais parks ar senajām teikām par muižu. ◆
