Rīt, 26. augustā, ikvienu interesentu gaidīs Neretā, lai kopā atzīmētu Jāņa Jaunsudrabiņa 140. dzimšanas dienu un viņa muzeja “Riekstiņi” pusgadsimta jubileju.
Jāņa Jaunsudrabiņa muzeja “Riekstiņi” vadītāja Ilze Līduma stāsta, ka 26. augustā pulksten 15 būs piemiņas brīdis Ķišku kapsētā, bet vēlāk — pulksten 16 — “Riekstiņos” notiks Jāņa Jaunsudrabiņa 140. dzimšanas dienai un muzeja piecdesmit gadu jubilejai veltīts sarīkojums.
Muzejā būs stāstījums par Jāņa Jaunsudrabiņa daiļradi un neliels-pārskats par muzeja pastāvēšanas piecdesmit gadiem. Vēl pasākumā prezentēs divas grāmatas — Lūcijas Ķuzānes “Saule mūžam mana” un Jāņa Jaunsudrabiņa dzejoļu grāmatu “Daugava”. Lūcijas Ķuzānes vēstījums par J. Jaunsudrabiņa mūža gājumu “Saule mūžam mana” pirmo reizi izdots 1986. gadā, taču tagad autore darbu papildinājusi ar faktiem, kurus tolaik grāmatā nevarēja iekļaut.
Sarīkojumu “Riekstiņos” ar dziesmām papildinās Kokneses pagasta sieviešu koris “Anima”, Neretas sieviešu vokālais ansam-blis “Kadence”, Pļaviņu sieviešu koris “Loreleja”, koris “Līga” no Rīgas.
Kad jautāju, cik ilgi Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju vada Ilze Līduma, viņa bilst: “Trīsdesmit gadu šis muzejs bija sabiedrisks — visi, kuri šeit dzīvojām, atbraukušajiem cilvēkiem visu stāstījām un rādījām. Es ar to esmu bijusi saistīta vēl pirms atvēršanas 1967. gadā, pirmā saistība ar to man bija ap 1960. gadu, kad biju vēl skolniece. Šajā gadsimtā, oficiāli no 1997. gada, šeit esmu arī kā darbiniece.”
Jaunsudrabiņa dzimšanas dienas zīmē tika rīkots arī Latvijas mēroga literāro darbu un vizuālās mākslas konkurss. Šajās dienās darbi vērtēti, bet konkursa noslēgums “Riekstiņos” būs 8. septembrī. Ilze Līduma stāsta, ka konkursam iesūtīts vairāk nekā 120 literāro un apmēram 300 vizuālās mākslas darbu no dažādām Latvijas vietām, izņemot Aizkraukli. Ir darbi no Skrīveriem, Bebriem, Neretas, Ilūkstes, Rēzeknes, Balviem, Kārsavas, Krāslavas, Preiļiem, Jelgavas, Ķekavas, Ventspils, Salacgrīvas, Alūksnes, Jaunannas, Rencēniem, Cēsīm — visas vietas pat nevarot nosaukt, bet aptverta esot visa Latvija. Labākos konkursa darbus paredzēts apkopot speciālā izdevumā. ◆
Fakts
Latviešu rakstnieks, gleznotājs, grāmatu ilustrators un viens no pirmajiem latviešu mākslas teorētiķiem un kritiķiem Jānis Jaunsudrabiņš dzimis 1877. gada 25. augustā Neretas pagasta “Krodziņos” kalpu ģimenē. Pēc tēva nāves 1880. gadā J. Jaunsudrabiņa māte ar vecākiem un brāli pārcēlās uz “Riekstiņu” mājām, kuras vēlāk rakstnieks iemūžinājis savā “Baltajā grāmatā”, nosaukdams par Mūsmājām. Slavenākie J. Jaunsudrabiņa darbi — “Baltā grāmata”, “Aija”, “Jaunsaimnieks un velns”.
Miris 1962. gada 28. augustā, apbedīts Kērbergas kapsētā. 1997. gadā 13. septembrī pārapbedīts Neretā, Ķišku kapos.
