Latvijā viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pasākumiem ir Aglonas reliģiskie svētki, kas ik gadu pulcē aptuveni 120 000 — 200 000 apmeklētāju, bet to ietekme uz vietējo sabiedrību un vidi līdz šim nav bijusi pietiekami pētīta.
Lai noskaidrotu Aglonas reliģisko svētku ekonomisko, sociālo, kultūras un vides ietekmi, savā maģistres darbā veicu Aglonas reliģisko svētku ietekmes novērtējumu. Pētījuma laikā tika aptaujāti 13 Aglonas novada uzņēmēju, 78 vietējie iedzīvotāji, 154 svētku apmeklētāji Aglonas reliģisko svētku laikā 2012. gada augustā un 75 svētku apmeklētāji pēc svētkiem.
Par svētku ekonomisko ietekmi liecina Aglonas novada uzņēmēju aptaujas rezultāti — 31% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju atzina, ka vidējais apgrozījums Aglonas reliģisko svētku laikā uzņēmumam ir Ls 100 — Ls 300. 40% aptaujāto svētku apmeklētāju atzina, ka svētku laikā Aglonā iztērējuši Ls 5 — Ls 10. Ņemot vērā vidējo svētku apmeklētāju skaitu (120 000), viņu iztērētā naudassumma svētku laikā varētu būt no Ls 600 000 līdz Ls 1 200 000, bet valsts ieguvums (pievienotās vērtības nodoklis, vidēji 21%) — Ls 120 000 — Ls 250 000.
53% aptaujāto svētku apmeklētāju kā biežāk izmantotos pakalpojumus svētku laikā norādījuši tirdziņus Aglonas bazilikas teritorijā, 39% aptaujāto apmeklētāju svētkos ēduši uz vietas, svētku norises teritorijā. 40% aptaujāto respondentu svētku laikā papildu pakalpojumus un iespējas neizmanto, tas ir, nedodas uz tuvākajiem tūrisma apskates objektiem. 46% aptaujāto novada iedzīvotāju atzīst, ka svētku laikā Aglonas novadā cenas nedaudz pieaug.
Aglonas reliģisko svētku ietekmi uz dabas vidi atspoguļo vietējo iedzīvotāju un svētku apmeklētāju atbildes — 63% aptaujāto Aglonas novada iedzīvotāju norādīja, ka dabas vidi svētkos piesārņo atkritumi, savukārt 59% aptaujāto svētkos izvēlas ierasties ar savu auto, kas rada gaisa piesārņojumu. Sociālo un kultūras ietekmi ir grūti izvērtēt — 67% aptaujāto Aglonas novada iedzīvotāju atzīst, ka svētki atstāj pozitīvu ietekmi uz reliģiju. 28% atzīst, ka svētki pozitīvi ietekmē iedzīvotāju un novada tradīcijas, bet 15% norāda, ka svētki negatīvi ietekmē dzīvesveidu un ieradumus.
Pētījuma gaitā, analizējot Aglonas reliģisko svētku ekonomisko, sociālo, kultūras un vides ietekmi, izstrādāju vairākus priekšlikumus svētku pilnveidošanai un negatīvās ietekmes mazināšanai.
Aglonas novada un tuvāko novadu uzņēmējiem vajadzētu palielināt naktsmītņu kapacitāti, palielinot gultasvietu skaitu. Aglonas bazilikai būtu lietderīgi piesaistīt svētku apmeklētājus no starptautiskās vides, kas veicinātu svētku pazīstamību pasaulē.
Aglonas reliģisko svētku organizatoriem būtu ieteicams arī ierobežot telšu celšanu zālienos vai pie svētku norises vietā esošajām ūdenstilpēm un brīvās vietās pēc svētku apmeklētāju izvēles, norādot noteiktas vietas telšu celšanai. Tas līdzētu mazināt svētku negatīvo ietekmi uz dabas vidi.
Liela apmeklētāju pieplūduma gadījumā Aglonas svētku organizatoriem iesaku apsvērt iespēju ieviest svētkos nelielu dalības maksu, nodrošinot iespēju reliģisko organizāciju pārstāvjiem svētkos piedalīties bez maksas. Tas ļautu izvairīties no cilvēkiem, kas Aglonas reliģiskos svētkus apmeklē bez konkrētiem mērķiem. Vajadzētu arī palielināt sēdvietu skaitu svētku norises teritorijā, kas mazinātu cilvēku kustību.
Aglonas reliģisko svētku organizatoriem vajadzētu piesaistīt papildu finansējumu, piemēram, no Eiropas Savienības fondiem, svētku negatīvās ietekmes mazināšanai, piemēram, atkritumu tvertņu, sēdvietu skaita palielināšanai, stāvvietu labiekārtošanai. Aglonas bazilikai kā reliģisko svētku organizatorei būtu lietderīgi piesaistīt brīvprātīgos palīgus, piemēram, trans-
portlīdzekļu kustības, cilvēku rindu regulēšanai, atkritumu savākšanai.
