Šo laiku saucam dažādi: viens — par “adventi”, cits — par “adventu”. Kā pareizi?
Šo laiku saucam dažādi: viens — par “adventi”, cits — par “adventu”. Kā pareizi? Nupat kāda “Ziemeļlatvijas” lasītāja piezvanīja pa tālruni un kategoriski uzstāja, ka vienīgā pareizā šī vārda forma ir “adventa”, turklāt tā esot rakstīts Baznīcas kalendārā.
Centāmies noskaidrot, vai patiešām ir pretruna starp valodnieku ieteikto un it kā Baznīcas kalendārā minētā vārda pareizrakstību. To jautāju Valmieras iecirkņa prāvestam Arnim Bušam. “Domāju, ka nekādu pretrunu nav. Mēs lietojam vārdu “advente”. Protams, ja nerunājam par šī vārda locīšanas formām,” skaidro prāvests. Pareizrakstības vārdnīcās ieteic sieviešu dzimtes formu “advente”. Tam ir savs pamats, jo runa ir par Ziemassvētku notikuma atnākšanas gaidīšanas laiku, un aizguvuma pamatā ir procesa nosaukums “atnākšana”, kas latīniski ir “adventus”. Latīņu valodā “adventus” ir vīriešu dzimtes forma, turpretī latviešu valodā procesu nosaukumi ir sieviešu dzimtes vārdi: “atnākšana”, “gaidīšana”, “svētīšana”. Tāpēc ir “adventes laiks” un “adventes svētdienas”, kad iededzam svecītes. Tāds ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas skaidrojums izdevumā “Terminoloģijas Jaunumi” (15.11.2003.).
Savukārt Kurzemes bīskapijas portālā www.katedrāle.lv varam lasīt pārpublicējumu no laikraksta “Solis” (2005.), ka attiecībā uz laika posmu, kas ietver četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem, lietojams vīriešu dzimtes vārds “advents”.
Arī “Latviešu konversācijas vārdnīcā” šis vārds atrodams vīriešu dzimtes formā atsevišķā šķirklī — advents. Tāpat tas tiek lietots tradicionālo kristīgo konfesiju baznīcas kalendāros.
Pretēji Latvijas tradicionālo kristīgo konfesiju lietotajai formai “advents” — reliģiskās septītās adventistu savienības pirmskara Latvijā savos periodiskajos izdevumos lietojušas formu “advente”, ar to saprotot nevis adventa laika posmu, bet gan savu idejisko uzskatu par drīzo pastardienu un drīzu Kristus atnākšanu.
Advente ir jaunākā laikā radies apzīmējums arī atsevišķai adventa laika svētdienai. Tātad varētu teikt, ka adventā ir četras adventes: pirmā advente, otrā, trešā un ceturtā advente. Varam teikt: “adventa vainags”, “adventes svecītes”, “adventa vainagā iededzinām pirmās (otrās, trešās, ceturtās) adventes svecīti”.
Padomju okupācijas laikā vārds “advents” vārdnīcās bija izzudis, kļūdaini tā apzīmējumam izmantojot vārdu “advente”. Mūsdienīgās vārdnīcās būtu iekļaujami abi vārdi (advents, advente) ar attiecīgām šo vārdu nozīmēm vai to skaidrojumiem.
Šķiet, ka šī vārda lietošana ir radījusi nevajadzīgu matu skaldīšanu, jo no tā taču notikuma būtība nemainās. Katrs pats var izvēlēties, kura vārda forma viņam tuvāka.
No Valkas rajona laikraksta “Ziemeļlatvija”.
