1. jūlijs atnācis ar kārtējo cenu palielinājumu — “Latvijas gāze” paaugstinājusi dabasgāzes tarifus.
1. jūlijs atnācis ar kārtējo cenu palielinājumu — “Latvijas gāze” paaugstinājusi dabasgāzes tarifus. Kaut ar lielām grūtībām, tas saskaņots ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, kura atbalstījusi pakāpenisku tarifu palielināšanu par 16,5 procentiem. Vismaz tik lielu cenas pieaugumu aprīlī solīja “Latvijas gāzes” vadība, norādot, ka no 1. jūlija gāzes cena pieaugs par 12,5 procentiem, no nākamā gada maija — vēl par 2,5 procentiem, līdz 2005. gada 1. maijā pieaugums, salīdzinot ar šo brīdi, sasniegs 16,5 procentus.
Salīdzinot jauno tarifu ar iepriekšējo, skaidri redzams, ka cenas pieaugums ir krietni lielāks par solītajiem 12,5 procentiem. Ja iepriekš kubikmetrs dabasgāzes maksāja piecus santīmus (bez pievienotās vērtības nodokļa), tad no 1. jūlija — nepilni desmit santīmi. Rēķini, kā gribi, bet cenas pieaugums ir krietni lielāks par 12,5 procentiem. Man sanāca gandrīz 68 procenti! Savukārt no 2005. gada 1. maija, kad par dabasgāzi būs jāmaksā gandrīz divpadsmit santīmu, cenas palielinājums būs 100 procentu. Interesanti, kur paliek solītie 16,5 procenti?
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā man paskaidroja, ka šis ir vidējais tarifu palielinājums. Vienai lietotāju grupai (iedzīvotājiem, kuri to izmanto plītīs) gāze kļuvusi dārgāka, citiem — lētāka, līdz ar to vidējais cenas palielinājums sanāk tikai nieka 12,5 procentus.
Šādi rēķinot, tarifu paaugstinājums, kurš iedzīvotājiem pāris gados dubultosies, izskatās neliels. Diemžēl Latvijā vidējo aprēķinu piesaukšana jau kļuvusi par ierastu lietu. Lai izskatītos labāki nekā patiesībā esam, mēs vidējos rēķinus izmantojam visur, kur vien darīšana ar skaitļiem. Aprēķinām vidējo algu, sētnieka septiņdesmit latu saskaitot ar deputāta pieciem simtiem un, attiecīgi izdalot, iegūstam jauku vidējo aprēķinu — divsimt astoņdesmit pieci lati. Pēc šādas aprēķinu metodes arī bezdarbnieku Latvijā ir maz — tikai 8,7 procenti.
Tā vien šķiet, ka vidējie aprēķini ir izdevīgi acu aizmālēšanai, īpaši, ja kādai Eiropas komisijai jāatskaitās. Tad nu varam lepni ziņot, ka vidējā alga ir x latu liela, vidējais bezdarba līmenis tikai y procentu, bet vidējais gāzes cenas palielinājums nieka 12, 5 procentu.
