Senioru materiālās situācijas uzlabošana un nabadzības riska mazināšana bija viens no galvenajiem diskusijas jautājumiem Zemgales reģiona pensionāru biedrību un apvienību konferencē Skrīveros.
Asas diskusijas
“Staburags” jau rakstīja, ka šajā konferencē seniori tikās ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāju Aiju Barču, Sociālo un darba lietu komisijas locekli Andri Bērziņu un Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāju Andri Siliņu, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienības padomnieci sociālajos un veselības jautājumos Ilzi Rudzīti. Konferencē tika pārrunātas samilzušās problēmas, kas skar pensionārus. “Lai arī diskusijas brīžiem bija asas, bet tikties aci pret aci ar tautas kalpiem ir svarīgi,” teic Skrīveru pensionāru biedrības vadītāja Ilga Ušaka. Par konferences norisi gandarīta ir arī Pļaviņu novada pensionāru apvienības “Daugavas rīts” priekšsēdētāja Regīna Šimkeviča. Arī viņa stāsta, ka seniori no Pļaviņām ir uzklausīti, viņa Saeimas pārstāvjiem iesniedza prasību, kurā aicināja atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu pensijām vai vismaz palielināt ar šo nodokli neapliekamo minimumu pensijām. Seniori uzskata, ka tas kaut nedaudz, bet pensijas palielinās. Šādu iniciatīvu atbalsta arī A. Siliņš, kurš norādīja, ka Latvijas pensionāru nabadzības riska līmenis ir augsts un katru gadu turpina paaugstināties: “Mūsu uzdevums ir cīnīties un panākt, lai ar nodokļiem neapliktu pensijas, kas ir minimālās algas līmenī vai vismaz iesākumā, kas ir nabadzības riska robežas līmenī.”
Izvirza mērķus
Cik bagāti vai nabadzīgi ir seniori? Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča teica, ka uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt, jo vienam pietiek ar mazāku naudas summu, cits neiztiktu pat ar 4 tūkstošiem eiro mēnesī. Savukārt I. Ušaka bija veikusi Skrīveru novadā dzīvojošo pensionāru aptauju, kurā noskaidroja, ka 75% pensionāru saņem līdz 250 eiro lielu pensiju, bet ¾ cilvēku tā ir pat zemāka par 250 eiro. Daudzi no senioriem dzīvo mājā ar krāsns apkuri. “Kā iztikt ar tik mazu pensiju?” jautāja I. Ušaka un skaidroja, ka 39% senioru nav iespējas tikt arī pie ārstiem.
A. Siliņš iebilda, ka situācija pensionāriem, lai arī lēni, tomēr uzlabojas, jo daži jautājumi ir raduši risinājumu Saeimā. Piemēram, no 2017. gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņems vērā 50% no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25% vietā. Tāpat pakāpeniski sāks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju) pārrēķinu cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā.
“Priekšlikumu, kā uzlabot pensionāru situāciju, ir daudz, tomēr visas problēmas atrisināt vienlaikus nespēsim,” teica A. Siliņš, tāpēc Latvijas Pensionāru federācijas valde pieņēmusi lēmumu 16. maijā sasaukt sēdi, kurā iecerēts vienoties par jautājumiem, kādiem nosakāma prioritāte. Šādu domu atbalstīja arī A. Barča un uzdeva vienoties par to, kā pensijas paaugstinās. Viņa gan norādīja, ka uz-
stādījums tās paaugstināt tagad un tūlīt minimālās algas apmērā nedarbosies, jo valstij tam nav naudas. Ieteikums ir paaugstināt pensijas pakāpeniski. Piemēram, par 30 eiro katru gadu. “Tad mums sanāktu,” viņa teica.
Idejas, kā palīdzēt pensionāriem, ir. Piemēram, izskanēja doma, ka laulātajiem, kur vienam ir liela, bet otram maza pensija, varētu tās izlīdzināt. Paredzams, ka šai idejai būs plašas diskusijas.
Tāpat pensionāriem atgādināja, ka Labklājības ministrijai (LM) ir divas prioritātes. Viena ir pensionāru materiālās situācijas uzlabošana, un otra ir demogrāfija. Tāpēc seniorus situācijās, kad vajadzīga palīdzība, piemēram, materiālā vai kāda cita, mudināja vērsties pašvaldībā, jo ne vienmēr visu var atrisināt no valsts budžeta.
Pensionāru partija
A. Siliņš norādīja — lai risinātu senioru problēmas, Latvijas Pensionāru federācijā ir saņemts priekšlikums izveidot pensionāru partiju. “Šāda partija valstī nav jaunums, tāda ir bijusi,” norādīja federācijas priekšsēdētājs. “Atradu partijas dibinātājus, aprunājos, un man kļuva skaidrs, kāpēc šādas partijas vairs nav.” Proti, galvenais iemesls tam ir pensionāru politiskie uzskati, kas ir visdažādākie, sākot no radikāli kreisiem un līdz labējiem uzskatiem, atrast vienotu skatījumu šādai partijai nav viegli. Bet, ja šāds priekšlikums ir saņemts, to apspriedīs federācijas valdē un domās, ko šajā jautājumā darīt —uzsvēra A. Siliņš. Iniciatīvu dibināt pensionāru par-
tiju auditorija uzņēma ar sajūsmu.
Kāpēc palielināja algas?
Cik naudas ir budžetā, un cik no tās atvēlēts pensionāriem? A. Barča atbildēja, ka, apzinoties situāciju, kas bija krīzes laikā, kad sociālais budžets praktiski glāba valsts pamatbudžetu, šobrīd ir pieņemts lēmums, un LM pie tā stingri turēsies, ka sociālā budžeta līdzekļus valsts pamatbudžetam neizlietos vai neņems aizņēmumā. Sociālo budžetu izmantos mērķiem, kam tas paredzēts. Šobrīd sociālajā budžetā veidojas uzkrājums — norādīja A. Barča.
Seniori uzdeva jautājumu, kāpēc ministriem par 700 eiro palielināja algas? Izskanēja ieteikums, kāpēc šo naudu neizlietoja lietderīgāk, proti, nesadalīja pensionāriem. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja atbildēja, ka naudu sadalīt pensijām nevarēja, jo tā ir no valsts pamatbudžeta, bet visas pensijas, izņemot izdienas, maksā no valsts sociālā budžeta.
Lai būtu bezmaksas
apdrošināšana
Konferencē tapa skaidrs, ka obligāto veselības apdrošināšanu, kas jau veiksmīgi darbojas kaimiņvalstīs, ieviesīs arī Latvijā. A. Bērziņš norādīja, ka tas ir vienīgais veids, kā atrisināt samilzušās veselības likstas valstī: “IKP ir 3,2, bet izaugsmes līkne tomēr varētu slīdēt uz leju. Veselībai nepieciešams 200 miljonu, lai šajā jomā viss varētu darboties, kā nepieciešams. Pašlaik notiek sarunas ar ekspertiem, kuru mērķis ir nonākt pie kopsaucēja, kāda veida veselības apdrošināšanu valsts varētu nodrošināt pensionāriem bez maksas.”
Seniori pauda sašutumu par dārgajiem medikamentiem, jo viņiem iepriekš esot solīts, ka tie kļūs lētāki. A. Bērziņš nevēlējās piekrist šim apgalvojumam. Viņš norādīja, ka ir zāles — ģenēriķi, kuras var iegādāties lētāk kā, piemēram, oriģinālās. A. Barča piebilda, ka viņai ir cerības, ka veselības ministram Guntim Belēvičam izdosies noteikt uzcenojuma griestus, ko medikamentiem drīkst piemērot aptiekas.
***
Sarunā aci pret aci ar tautas kalpiem runas plūdu netrūka, vien laiks rādīs, kā tās īstenosies dzīvē.
Fakts
Aptuveni 86% pensijas saņēmēju pensija ir zemāka par valstī noteikto minimālo algu — 370 eiro, bet trešdaļai pensionāru pensija ir zemāka par neapliekamo minimumu — 235 eiro.
Avots: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
