Latvijā bija un būs viena valsts valoda — arī pirms referenduma par to bija pārliecināts ikviens latvietis.
Referenduma rezultāti liecina, ka mūspusē šis jautājums nav aktuāls. Ar lielāku balsu skaitu atbalstu krievu valodai izteikuši tikai pilsoņi Aizkraukles novadā. Toties Neretas, Skrīveru un Jaunjelgavas novadā vairāk nekā 95% balsstiesīgo nobalsoja pret divvalodību. Arī Pļaviņu un Kokneses novadā atbalsts krievu valodai bijis niecīgs. Domāju, ka arī ikviens izglītots un domājošs Latvijas krievs referendumā balsoja “pret”, jo tādiem cilvēkiem nav problēmu apgūt tās valsts, kurā viņi dzīvo, valodu.
Šajā tik ļoti svarīgajā jautājumā gan Latvijā, gan arī ārpus tās vēlētāju aktivitāte bija rekordaugsta. Latvieši, iespējams, pat kopš deviņdesmito gadu barikāžu dienām nav bijuši tik vienoti kā šajā laikā, kad mūsu mazajā Latvijā valsts valodas statusu prasa piešķirt lielās Krievzemes valodai. Arī uz citām valstīm dzīvot un strādāt aizbraukušie tautieši šajā dienā nepalika malā — milzīga vēlētāju aktivitāte bija vērojama Austrālijā, Anglijā, Īrijā un daudzviet citur. Tas apliecina, ka mūsu tautiešiem svešumā rūp viņu dzimtene, ka sirdī viņi lolo cerību kādu dienu atgriezties savā tēvuzemē.
Šai lietai tik tālu nevajadzēja nonākt, tas ir absurds referendums — tā domā daudzi. Ekspremjers Māris Gailis teic, ka referenduma pieļaušana ir “varas ārkārtēja neizdarība un grūti piedodama cūcība”. Laikam jau arī mūsu, latviešu, pazemība un pakļāvība ir viens no iemesliem, kāpēc šāda situācija radusies. Pirms kāda laika biju Vācijā un sapratu, kāpēc šajā valstī, kurā ir liels citu tautību iedzīvotāju īpatsvars, tomēr vienīgā valsts valoda ir vācu. Iepirkos vairākos veikalos, kaut ko pajautāju angliski, bet pārdevējas to ignorēja, turpinot runāt vāciski. Tieši tāpat jau padomju laikos darīja igauņi.
Referenduma iniciatori Lindermans un Osipovs savu ir panākuši, spriedze latviešu un krievu vidū pieaug. Medijos lasāmas aizvien jaunas ziņas par dažādām aktivitātēm. Piemēram, Rēzeknes pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs paudis viedokli, ka jālikvidē Valsts valodas inspekcija un pašvaldībās ar augstu krievu valodā runājošo koncentrāciju jāļauj sazināties krieviski. Tiek vākti paraksti par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, un noteikti gaidāmas dažādas citas aktivitātes. Tatjana Ždanoka vēlas noskaidrot, vai var mainīt Valodas likumu, negrozot Satversmi, bet Lindermans sola cīņu turpināt.
Latvijas pilsoņiem, gan krieviem, gan latviešiem, vajadzētu būt prātīgiem un neļauties provokācijām. Latvijā līdz šim nekad nav bijis etnisko konfliktu, un arī turpmāk nevajadzētu ļaut tos izraisīt.
