Viens no tabu jautājumiem pasaulē ir aborts. Protams, ideālais risinājums ir cilvēku izglītošana, lai nekad nevajadzētu veikt abortu, tomēr realitāte ir citāda.
Aizliegums nedarbojas
Kad sākas cilvēks? No medicīniskā viedokļa raugoties, sākumā ir divas šūnas, nākamajās dienās izveidojas neliela šūnu kopa. Jūdi uzskata, ka cilvēks sākas 14. dienā kopš ieņemšanas. Latvijā tiesības uz dzīvību ir aizsargātas arī normatīvajos aktos. Labklājības ministrija aizvadītajā gadā neatbalstīja ieceri likumā noteikt, ka bērnam no ieņemšanas brīža ir tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību, jo tas nozīmētu abortu aizliegumu. Un aizliegums, ņemot vērā citu valstu, kā arī Latvijas pieredzi posmā, kad šī operācija bija aizliegta, ir neefektīva metode.
Ne tikai tumšajos viduslaikos, vēl aizvadītā gadsimta sākumā sievietes veselība un dzīvība bija ārkārtīgi apdraudēta, mirstība dzemdībās bija ļoti bieža parādība. Ir pagājis tikai nepilnu 100 gadu, kopš atklāts, kas un kā notiek sievietes ķermenī, olšūna atklāta pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, bet hormonālā kontracepcija radīta līdz 1963. gadam.
Latvijā aborts ar likumu bija aizliegts līdz 1955. gadam, protams, tos veica nelegāli. Piektajai daļai sieviešu pēc nedroša aborta radās neauglība, bet bieži sievietes arī gāja bojā. Asociācijas “Papardes zieds” speciālisti izveidojuši nelielas filmiņas, kurās par situāciju Latvijā līdz 1955. gadam stāsta tā laika mediķi. Un tas, ko viņi atklāj, ir dramatiski — nelegālo abortu sekas sakropļoja dzīvi vai atņēma dzīvību ļoti daudzām sievietēm.
Demogrāfija
neuzlabosies
“Aborts — tā ir tik delikāta lieta, par ko nemēdz runāt skaļi,” saka ārste Ilze Vīberga, medicīnas doktore, Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docente, kura 26 gadus praktizē arī kā ginekoloģe un dzemdību speciāliste. Savlaik viņa strādāja arī Aizkrauklē.
“Lai gan abortu skaits pasaulē un Latvijā strauji samazinās, šī problēma diemžēl vēl joprojām ir aktuāla. Aborts bija, ir un būs.” Šo operāciju Latvijā pēc medicīniskajām indikācijām veic sievietēm, kurām ir plānota un vēlama grūtniecība, bet auglis ir bojāts, slims; gadījumos, ja grūtniecība apdraud sievietes veselību un dzīvību, un pēc sievietes vēlēšanās, ja grūtniecība ir neplānota.
2011. gada statistika Latvijā liecina, ka abortu skaits Zemgalē uz 1000 sievietēm vecumā no 15 līdz 17 gadiem bija lielākais Latvijā — 5,8, Vidzemē — 5, Kurzemē zemākais rādītājs — 2,8. Arī vecumā no 18 līdz 19 gadiem līderos ir Vidzeme (13,7) un Zemgale (13,3).
Liels skaits no pārtrauktajām pirmajām grūtniecībām ir gados ļoti jaunām sievietēm, padsmitniecēm. “Ar abortu aizliegumu var attīstīt tikai abortu tūrismu, nelegālos abortus,” uzskata ginekoloģe Vīberga. “To jau piedzīvojušas daudzas valstis. Demogrāfiju var uzlabot, tikai atbalstot jaunos vecākus, nevis aizliedzot abortu.”
Sāpīgā dilemma
Eiropā aborts arī pēc medicīniskām indikācijām ir aizliegts Īrijā, nesen daļēji atļauts Polijā. Lielbritānijas valdības dati liecina, ka 2011. gadā Anglijā un Velsā ik dienu ieradās vidēji 11 īru sieviešu, lai izdarītu abortu. Vairākas sievietes ir iesūdzējušas tiesā valstis par to, ka viņām bijusi liegta iespēja veikt abortu legāli savā valstī. Polijā 2000. gadā kāda sabiedrībā pazīstamas ģimenes sieviete, kura gaidīja trešo bērniņu, pēc konsultācijām ar acuārstu uzzināja, ka ir nopietns risks redzei, ja grūtniecība tiks turpināta. Viņa konsultējās vēl pie diviem speciālistiem, kuri to apstiprināja. Tomēr visi trīs ārsti atteicās viņai izsniegt izziņu aborta veikšanai. Arī ginekologs uzskatīja, ka nav medicīnisku iemeslu pārtraukt grūtniecību. Pēc dzemdībām viņas redze ievērojami pasliktinājās. Tagad 35 gadus vecā sieviete, kura viena pati audzina trīs bērnus, nevar saskatīt priekšmetus tālāk par pusotru metru. Viņa mēnesī saņem 140 eiro invaliditātes pensiju. “Sieviete vienkārši vēlējās abortu veikt legāli valstī, kurā strādā, dzīvo, maksā nodokļus, lai nebūtu jāslēpjas un jākaunas,” gadījumu komentē ārste Vīberga. “Viņa iesūdzēja tiesā valsti, un rezultātā Polijā tika atļauts aborts pēc medicīniskām indikācijām.” Patlaban Polijā aborts ir atļauts tikai tādos gadījumos, ja sieviete ir izvarota, grūtniecība apdraud mātes dzīvību vai ja embrijam ir smagi bojājumi.
Veselības tēmas
nepārrunā
Vienīgais risinājums, lai abortu skaits samazinātos, ir sabiedrības izglītošana. To apliecina arī citu valstu pieredze, piemēram, Šveices, kur pēc speciālas veselības izglītības programmas īstenošanas abortu skaits ir salīdzinoši niecīgs, kaut arī šajā valstī aborts ir atļauts.
Pēc “Papardes zieda” pēdējā veiktā reproduktīvā pētījuma, situācija Latvijā nav iepriecinoša. Veselības mācības vispārizglītojošajās skolās nav, profesionālajās skolās, kur mācās ļoti daudz ekonomisko bāreņu, veselības tēmas vispār netiek izrunātas. “Jebkuri centieni Latvijā jauniešiem vai sociālā riska grupām nodrošināt zināšanas un kontracepcijas līdzekļus ir nereāli,” saka Iveta Ķelle, “Papardes zieda” valdes priekšsēdētāja. “Veselības izglītības mūsu valstī nav, aktuāls arī jautājums, vai mūsu skolotāji ir gatavi runāt par to izglītību.”
Psiholoģiskais terors
Izvēle pārtraukt grūtniecību ir ļoti nopietna, un sievietei šādu lēmumu pieņemt ir psiholoģiski smagi. Tomēr sabiedrībā vēl tiek kultivēti dažādi mīti, lai sievietēm, kuras izvēlas abortu, liktu justies vēl sliktāk un nožēlojamāk.
“Latvijā ir likums, kas pirms tam paredz šo sievieti vēl vairāk psiholoģiski terorizēt: konsultācijas, augļa sirdspukstu klausīšanās. Bet, ja tās ir pēdējās dienas, kad sieviete drīkst legāli veikt abortu, laika nav, viņa ir izlēmusi, bet likums paredz visas šīs procedūras, ko tad? Vai kāds ārsts, kurš atrunājis sievieti no aborta, ir pasekojis līdzi tam, kā vēlāk veidojas sievietes un bērna liktenis?” jautā Ilze Vīberga.
Pēdējos gados ievērojami pieaugusi arī maksa par abortu veikšanu. Padomju gados to varēja izdarīt bez maksas, vēlāk — par pieciem rubļiem, tagad cena svārstās no 50 līdz 120 latiem.
***
Kā izlemt, kura tiesības uz dzīvību un veselību ir lielākas? Pieaugušā cilvēka — sievietes, kura kāda iemesla dēļ vēlas pārtraukt grūtniecību, vai jaunās dzīvības, kas veidojas viņas ķermenī? Grūtniecība nav slimība, tomēr tā ir sievietes veselības un dzīvības apdraudējums. Sievietes dzemdībās mirst arī šajā gadsimtā, arī mūsu valstī. Lielākie abortu pretinieki pasaulē ir vīrieši, tomēr realitātē viss nereti ir sievietes ziņā — kontracepcija, ja tās nav vai nav bijusi efektīva — grūtniecība, sabiedrības nosodījums, ja izvēlas grūtniecību pārtraukt. Vai sievietēm ir tiesības izvēlēties? Nevis baznīcai, ne valstij, bet pašām sievietēm ir tiesības izlemt savu likteni.
