Šodien Jaunjelgavā 75 gadu jubileju svin Kārlis Āboliņš, bet pirmdien, 14. novembrī, 70 gadu būs viņa kundzei Annai Āboliņai. Abi gadus neskaita, jo ir veselīgi un dzīvespriecīgi, un vislabākā viņu atpūtas vieta ir mežs.
Šodien Jaunjelgavā 75 gadu jubileju svin Kārlis Āboliņš, bet pirmdien, 14. novembrī, 70 gadu būs viņa kundzei Annai Āboliņai. Abi gadus neskaita, jo ir veselīgi un dzīvespriecīgi, un vislabākā viņu atpūtas vieta ir mežs.
Jūtas kā aizvējā
Anna un Kārlis Āboliņi pēc trijiem gadiem svinēs zelta kāzas. Viņuprāt, pensionāriem gadi tik ātri steidzas, ka arī šī jubileja būs klāt nemanot. Nu var vairāk padomāt par sevi, jo abas meitas izaudzinātas. Annas un Kārļa Āboliņu kopdzīve ir saskaņota, lai arī bez viedokļu dažādības neiztikt. Abu laulāto horoskopa zīme ir Skorpions, taču, kad jautāju, kurš tad ģimenē ir noteicējs, Annas kundze noteikti paziņo: “Skorpioniene, protams!”.
Abu dzimtas ir senas, lai arī no tām daudz vairs nav palicis. Annas kundze ir dzimusi Rites pagastā, bet Kārļa kungs ir vecpiebaldzēns. Arī augumā viņš atbilst šim novadam — joprojām stalts un brašs. Annai jaunībā tādi puiši patikuši, jo aiz liela auguma vīrieša sieviete, viņasprāt, jūtas kā aizvējā.
Jaunsudrabiņa novadniece
Annas kundzes valoda, stāstot par savu dzīvi, ir bagāta un raita:
— Esmu ritiete, Jaunsudrabiņa novadniece. Mans vectēvs viņa “Zaļajā grāmatā” attēlots kā kalps Ķieģelmanis “Šausmānos”, kad Jaunsudrabiņš tur ganos gāja.
Jānis Jaunsudrabiņš grāmatā apraksta divu kalpu — nesimpātiskā Vainaucka un strādīgā Ķieģelmaņa — attiecības un Šausmānu saimnieka netaisnīgo izturēšanos pret viņiem. Saimniekam patika gājēji, kuri viņam glaimoja, bet Ķieģelmanis tāds nebija. Jaunsudrabiņš, zēna acīm vērojot kalpu un saimnieku attiecības, raksta, ka Ķieģelmanis “svētdienas rītos noskuvies, izskatījās svaigs un jauneklīgs. Taču patiesībā bija jau vecāks puisis, jo deniņos mati metās sirmi. Arī drusku vientiesīgs viņš bija, kādi parasti mēdz būt visi godīgi strādnieki”.
“Mežā viss ir mūsu!”
Runīgā Annas kundze, šķiet, neko nav zaudējusi no jaunības straujuma un asprātīgās valodas. Viņas salīdzinājumi un spriedumi par ģimeni un dzīvi kopumā ir optimisma pārpilni. Šķiet, viņiem abiem ar Kārli nekas nav par grūtu.
— Ja vairums pensionāru būtu tādi kā mēs, tad ārstiem nebūtu ko darīt, — joko Annas kundze. — Tiklīdz kas iesāpas, pie ārsta neskrienam. Mums ir pašiem savi pārbaudīti tautas medicīnas līdzekļi gan sāpošu kaulu ierīvēšanai, gan slikta garastāvokļa uzlabošanai. Lai atkal labi justos, ņemam velosipēdus un uz mežu prom. Viss, kas mežā, ir mūsu. Esam lieli sēņotāji un ogotāji. Patīk vienmēr ieraudzīt ko jaunu un saelpoties svaigu gaisu, jo Jaunjelgavas mežā pārsvarā zaļo priedes un egles. Tā ir mūsu paradīze un relaksācijas vieta. Vislabākā sanatorija!
Kārlis Āboliņš līdz pensijai strādāja mežā, tāpēc viņam tas īpaši mīļš. Āboliņa kungs apbrīno tehniku, ar kādu tagad strādā mežā. Viņa jaunībā nekā tāda nebija.
Vislabāk divatā
Jubilejas Anna un Kārlis allaž svinējuši reizē radu pulciņā. Gadu gaitā tas sarucis, tāpēc šogad abi nolēmuši būt divi vien. Annas kundze atzīst, ka gribas klusumu, apnikusi burzma un skaļums. Vislabāk pašu mazajā namiņā, kurā vienmēr kas uzlabojams un labiekārtojams.
Āboliņi par dzīvi nesūdzas un par politiku neinteresējas. “Tad galva sāk sāpēt!” smej Annas kundze. Labi ir tad, ja proti priecāties par dzīvi un par to, kas ir.
