Skrīveru zinātnes centrā ceturtdien bija grāmatas “Friča Jansona skaudrā un radošā dzīve” atvēršanas svētki. Tajā piedalījās viņa kolēģi, draugi un radi, kā paši sevi dēvē — āboliņa mīlētāju klubs.
Skrīveru zinātnes centrā ceturtdien bija grāmatas “Friča Jansona skaudrā un radošā dzīve” atvēršanas svētki. Tajā piedalījās viņa kolēģi, draugi un radi, kā paši sevi dēvē — āboliņa mīlētāju klubs.
Atmiņu grāmatu par lauksaimniecības zinātņu doktoru Frici Jansonu sagatavojusi viņa vedekla zinātniece Biruta Jansone. Zinātnieka ģimene kopā ar Skrīveru zinātnes centra selekcijas nodaļas kolektīvu grāmatu velta savam tēvam, padomdevējam un skolotājam Fricim Jansonam pelnītai, mūžīgai piemiņai nākamajām paaudzēm.
Fricis Jansons ir kurzemnieks, viņa ģimene 1941. gada 14. jūnijā pusstundas laikā izvesta tālajā ceļā, kurš noslēdzās Krasnojarskas novada Kazačinas rajonā. Tur viņš satika savu topošo sievu Austru, arī Kurzemes meiteni, nodibināja ģimeni, viņiem piedzima trīs dēli — Jānis, Aldis un Pēteris. Pēc 16 gadiem ģimene atgriezās Latvijā. No 1957. līdz mūža beigām 1992. gadā Fricis Jansons dzīvi veltīja jauno zinātnieku audzināšanai un āboliņa selekcijai.
Grāmatā par viņu atmiņās dalījušies draugi, zinātnieki un kolēģi: I. Bonāts, I. Celma, P. Bērziņš, A. Antonijs, J. Auseklis, B. un A. Lejiņi un daudzi citi. Aizkustinošas ir radinieku atmiņas. Grāmata ir interesanta lasāmviela zinātniekiem un studentiem, zemniekiem, kuriem, tāpat kā Fricim Jansonam, Latvijas lauki ir tuvi un dārgi.
Patīkami apzināties, ka sakuplojis Friča Jansona dzimtas koks, jo visiem trijiem dēliem ir labas ģimenes un pēcnācēji, kuri savu tēvu, vectēvu un vecvectēvu nekad neaizmirsīs.
“Var vēji pluinīt koku lapotni, var vētras nolauzt zarus, var zibeņi sašķaidīt stumbru, bet saknes paliek. Lauksaimniecības zinātņu doktora Friča Jansona saknes dziļi turas mūsu zemē un viņa paveiktie darbi — mūsu atmiņās,” teikts grāmatas priekšvārdā.
