Šogad laba ābolu raža. Pārstrādātājiem darba pilnas rokas.
Šogad laba ābolu raža. Pārstrādātājiem darba pilnas rokas. Vietalviete Balva Ivanovska uz tirgu aizbraukt nevar, tāpēc, cik vien spēs, ābolu konservus ziemai gatavos pašu lietošanai.
Vietalvas pagasta “Lēģeru” māju saimnieces Balvas Ivanovskas tēvs ābeļdārzu stādījis trīs reizes.
— Trīsdemito gadu sākumā tēvs iestādīja divus augļudārzus, taču spēcīgas salnas tos nopostīja, tāpēc tēvs visu sāka no jauna. Pēc kara, pārceļoties uz dzīvi “Lēģeros”, tēvs atkal stādīja ābeles. Patlaban ražo ap 30 koku, un šogad ābolu ir ļoti daudz. Nezinām, kur likt.
Agrāk, kad spēka bija vairāk, vedu ābolus uz tirgu. Laikam man piemīt īpašs tirgotājas talants, jo vienā dienā varēju pārdot deviņus maisus ābolu, kamēr turpat blakus kāds nevarēja iztirgot piecus kilogramus. Esam nodevuši arī pārstrādei, taču tagad parēķinājām, kas tas nav izdevīgi.
Lieku ābolus pagrabā, līdz Ziemassvētkiem tie labi saglabājas. Vāru ievārījumu, gatavoju kompotu. Mūsu ģimenei garšo arī žāvēti āboli. Virs plīts ierīkots speciāls plaukts to žāvēšanai. Ziemā no žāvētiem āboliem gatavoju saldo ēdienu.
Mums garšo arī ābolu sula, tāpēc meklēsim, kur to var izspiest. Arī pašiem agrāk bija suluspiede, taču nu tā salūzusi, bet labu vietā nopirkt nevar.
Katrā pagastā var atrast kādu, kam mājās ir suluspiede. Tās saglabājušās no kolhozu laikiem, prasmīgākie meistarojuši paši. No divām kastēm ābolu iznāk ap 25 litriem sulas.
Aizkraukles rajonam tuvākā vieta, kur ābolus iepērk pārstrādei, ir Bauskā. Pārstrādes rūpnīca SIA “Rūta M” iepērk ābolus neierobežotā daudzumā, sākot no kilograma, tikai pašam tie jāved uz Bausku. Aizkraukles rajona augļudārzu saimnieki šo iespēju izmanto. Uzņēmuma darbinieki ar piegādātājiem norēķinās uzreiz, maksājot 21 latu par tonnu ābolu. Nav nozīmes, vai āboli lasīti no zemes, purināti vai rauti no kokiem, tiem nav jābūt šķirotiem pēc šķirnēm vai lieluma. SIA “Rūta M” gatavo ābolu sulas koncentrātu, kuru eksportē uz ārzemēm.
