Lauksaimniecības izstādē “Pavasaris 2014” un vienlaikus arī izstādē “Latvija piedāvā” kompleksā “Rāmava” piedalījās arī zemnieku saimniecība no Aizputes novada, kas apmeklētājiem piedāvāja ābolu sulu ar pievienoto vērtību jeb ābolu vīnu no zemnieku saimniecības “Straumes” SIA “Kurzemes vīns”.
Sausais ir bez cukura
Aija Kadiķe stāsta, ka viņas tēva saimniecībā “Straumes” iekārtots kempings un viesu nams. Kopā ar vīru Mārtiņu tūrismam izveidots papildu bizness — vīna ražošana no līdzās esošā 3,5 ha liela ābeļdārza ražas. Pārstrādāt ābolus tikai sulā jēga esot maza. Aptuveni litru sulas par septiņiem eiro neviens nepirks, bet vīns, bagātināts ar brūkleņu vai upeņu aromātu, ātri vien radis pircējus. Mājas vīna ražošanas noteikumiem mainoties, noteikto drošības naudu par alkohola akcīzes marku no vairākiem tūkstošiem latu samazināja līdz 500 latiem. Izpildījuši arī pārējos noteikumus — izveidojuši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām atbilstošu ražotni un glabāšanas vietu, tad šāda nodarbe kļuvusi izdevīga.
Saimniecība piedalās arī programmā “Skolas auglis”, saskaņā ar kuru skolām jāpiegādā 100 gramu smagi āboli. Tie, kuri neatbilst noteikumiem, nonāk vīna pagrabā.
Izstādē bija nopērkams arī 2012. gada vīns, bet Aija stāsta, ka šādu, ne no vīnogām gatavotu dzērienu, īpaši balto vīnu, ilgi glabāt nav ieteicams. Neiztikt bez cukura pievienošanas raudzēšanas procesā, kas nodrošina vajadzīgo stiprumu, jo bez saldināšanas vīna vietā pagatavotu sidru. “Kurzemes vīns” piedāvā arī sauso ābolu vīnu, kuram atšķirībā no parastā izraudzēts viss cukurs. Toties saldajam rūgšanas laikā to pievieno papildus.
Iztek litrs dienā
Ražotne joprojām nedod simtprocentīgu peļņu, tā nemitīgi jāpilnveido, bet pagājušajā gadā jau varēja rēķināt kaut niecīgu, tomēr ieguvumu. Pērn ap Ziemassvētkiem kopā ar māsas draugu īstenota vīna pudeļu glīta iesaiņojuma ideja — koka kastītēs ar lāzergravējumu uz vāka. Nākotnē ir iecere vīnu pildīt uz pusi mazākās 375 gramu pudelēs. Tās būs ērtāk lietot kafejnīcās, kā arī īpašos gadījumos, piemēram, kāzu ceremonijās.
No sulas, kas paliek pāri no vīna ražošanas, īpaši ļoti ražīgos ābolu gados, pērn sākts iegūt arī stiprāku — 55 grādu dzērienu. Tirdzniecībā nonāk 45 grādus stiprs, tāpēc iegūtais šķidrums jāatšķaida. Ilgi meklēts labākais līdzeklis, izmēģināti padsmit minerālūdens veidu. Lielākoties tie šķidrumu saduļķoja. Pēc noteikumiem mājražotāji gadā drīkst pārdot ne vairāk kā 200 litru degvīna. “Straumēs” ierīce saražo litru dienā, tāpēc pagaidām par pārprodukciju nav jāuztraucas.
Izstādē šis nebija vienīgais mājas vīnu stends, un Aija saka, ka pamazām, līdzīgi kā agrāk mājās ceptai maizei, konkurence starp ražotājiem pieaug, attiecīgi samazinās arī produkta cena. ◆
