Skolu 12. klases audzēkņiem sācies atbildīgais un satraukumu pilnais eksāmenu laiks. Lai arī pirmais centralizētais eksāmens svešvalodās jau nokārtots, pārbaudījumu rezultātus jaunieši uzzinās vien jūnijā, bet līdz tam priekšmetu turpinās apgūt. Aizkraukles izglītības pārvalde saņēmusi arī sadarbības novadu skolu pieteikumus eksāmenu kārtošanai — pagaidām ķīmijas eksāmenam pieteicies tikai viens audzēknis.
Iespēja pārdomāt
Aizkraukles sadarbības novadu skolās — Aizkraukles novada ģimnāzijā, Aizkraukles 1., Aizkraukles vakara (maiņu), Aizkraukles profesionālajā vidusskolā, Jaunjelgavas, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa un Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā — šajā mācību gadā neviens 12. klases audzēknis neizvēlējās kārtot centralizēto eksāmenu vācu valodā. Nākamie centralizētie eksāmeni 12. klases audzēkņiem paredzēti maijā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka sešas nedēļas līdz eksāmenu sākumam skolēni drīkst pārdomāt un pieteikt citus mācību priekšmetus, kuros vēlas kārtot izvēles eksāmenus.
Ķīmijas eksāmenam viens pieteikums
Aizkraukles izglītības pārvalde apkopojusi saņemtos datus no sadarbības novadu skolām — centralizēto eksāmenu latviešu valodā šogad kārtos 213, matemātikā — 214 skolēnu, abi eksāmeni ir obligāti. Vēstures eksāmenu kārtos 46 abiturienti, 32 no viņiem ir Aizkraukles profesionālās vidusskolas audzēkņi, kuriem eksāmens šajā priekšmetā jākārto obligāti. Aizkraukles novada ģimnāzijā eksāmenu vēsturē kārtos deviņi, Jaunjelgavas vidusskolā — divi, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā — trīs audzēkņi.
Bioloģijas eksāmenam pieteikušies deviņi jaunieši: Aizkraukles novada ģimnāzijā — pieci, Jaunjelgavas vidusskolā — viens, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā — trīs. Fizikas eksāmenam pieteikušies 13 jauniešu. Aizkraukles novada ģimnāzijā — pieci, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā — seši, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā — divi. Ķīmijas eksāmenam šobrīd saņemts tikai viens pieteikums no Jaunjelgavas vidusskolas.
Labprātāk izvēlas informātiku
Necentralizētajiem eksāmeniem, ko vidusskolas beidzēji var izvēlēties brīvprātīgi, visvairāk pieteikumu Aizkraukles izglītības pārvalde saņēmusi informātikā — 88.
Pārbaudījumu informātikā kārtos 18 jauniešu no Aizkraukles
1. vidusskolas, 17 — no Aizkraukles novada ģimnāzijas, 31 — Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā, trīs — Jaunjelgavas, septiņi — Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa, 12 — Andreja Upīša Skrīveru vidus-
skolā.
Ekonomikas eksāmenam pieteikušies 38 audzēkņi. Aizkraukles novada ģimnāzijā šajā priekšmetā zināšanas izvēlējušies pārbaudīt 28, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolā — septiņi, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā divi jaunieši, Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā — viens audzēknis.
Ģeogrāfijas eksāmenam saņemti 22 pieteikumi. Divi no Aizkraukles novada ģimnāzijas, trīs no Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas, 16 — no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, bet no Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas — viens.
Salīdzinoši neliels ieguvums
Aizkraukles izglītības pārvaldes galvenā speciāliste metodiķe Staņislava Krieva skaidro, ka iespēja apgūt vācu valodu skolās ir, taču skolēni to lielākoties izvēlas tikai kā trešo svešvalodu.
“To, ka centralizētie eksāmeni svešvalodā notiks pavasara brīvlaikā, 12. klases audzēkņi zināja jau mācību gada sākumā un tiem gatavojās, salīdzinot ar pagājušo mācību gadu, kad šo ziņu saņēmām pēkšņi. Izglītības un zinātnes ministrijā šo izmaiņu pamato ar to, ka tādējādi paātrinās sertifikātu iegūšanu, kas svarīgi jauniešiem, kuri vēlas iesniegt dokumentus ārzemju augstskolās, kur uzņemšana sākas agrāk. Eksāmenu martā pamato arī ar jauniešu atslodzi, lai pārbaudījumu laiks nav tik noslogots un saspringts. Patiesībā ir tā — skolēni savu darbu ir padarījuši, bet pārbaudes darbi tik un tā ilgu laiku “guļ” seifā, jo tos nevērtē uzreiz pēc eksāmeniem. Vērtētāji ir skolotāji, bet skolotājiem ir saspringts darbs līdz mācību gada beigām, un tikai tad viņi var sākt centralizēto eksāmenu darbu vērtēšanu,” uzskata Staņislava Krieva.
Izjauc mācību darbu
Skolu skatījumā — eksāmenu organizēšana brīvlaikā izjauc skolas ikdienas kārtību, līdzsvaru un mācību darbu. Brīvdienu nedēļā, kad jaunieši kārtoja eksāmenus, pārējās dienās viņiem bija jāorganizē mācību darbs.
“Angļu valodas eksāmenam ir paredzētas trīs dienas, bet skolās, kurās ir maz audzēkņu, pārbaudījumu drīkst kārtot arī vienā dienā. Mūsu sadarbības novadu skolas iekļāvās divās dienās. Eksāmenu krievu valodā izvēlas salīdzinoši maz audzēkņu, tāpēc to nokārtoja vienā dienā, divas dienas bija vajadzīgas tikai Aizkraukles profesionālās vidusskolas audzēkņiem,” stāsta Krievas kundze. “Tradicionāli skolēnu pavasara brīvlaikos skolotājiem un metodisko apvienību vadītājiem rīko sanāksmes un seminārus, lai netraucētu mācību darbu. Šogad mums tika traucēts matemātikas skolotāju metodiskās apvienības darbs, jo skolotājiem bija jāvada stundas 12. klases audzēkņiem. Ja tas tā turpināsies, tad pavasara brīvdienās skolotāju metodisko apvienību darbu vairs nevarēsim organizēt. Manuprāt, īpaša pamatojuma, kāpēc tā darīt, nav, jo ieguvums ir krietni mazāks salīdzinājumā ar izjaukto ierasto darba kārtību,” pārliecināta Aizkraukles izglītības pārvaldes galvenā speciāliste metodiķe.
Bija padomāts par visu
Šis ir pirmais gads, kad Aizkraukles sadarbības novadu skolās ļoti maz audzēkņu pieteikušies fizikas, ķīmijas un bioloģijas eksāmenam. Staņislava Krieva domā: ja noteiks obligāto eksāmenu fizikā, tad jaunieši to kārtos, taču paši labprātīgi šo priekšmetu neizvēlas. “Man ir daudz neskaidrību un jautājumu, jo nepietiekama ir Izglītības un zinātnes ministrijas nostādne — skolās nav pamata uztraukumam, pamazām gatavos skolotājus, pamazām nodrošinās ma-
teriāli tehnisko bāzi. Latvijā ar Ei-
ropas finansiālo atbalstu īstenoja vērienīgu dabaszinību un matemātikas projektu. Tolaik biju ļoti priecīga par šādu iespēju, jo pirmo reizi bija padomāts pilnīgi par visu — skolotājiem nodrošināja mācības, rīkoja profesionālās pilnveides kursus par to, kā strādāt ar modernajām tehnoloģijām, kā mācību procesā izmantot interaktīvo tāfeli un daudzus citus mācību materiālus,” atceras Staņislava Krieva.
Atdeves nav
“Visas skolas saņēma vajadzīgo aprīkojumu, materiālus un speciālas spēles, ko skolotāji var izmantot mācību procesā. Bija perfekti izstrādāta metodika, ieplānoti praktiskie darbi audzēkņiem, salīdzinot ar to, kā pārmaiņas ievieš parasti — izdara izmaiņas izglītības standartos un programmā, “iemetot” skolotāju darbā, lai tiek galā, kā grib. Pagājis jau pāris gadu, bet atdeves un rezultāta nav. Nedrīkstam to ignorēt, jāmeklē atbildes, kāpēc tā notiek? Vai tas ir risinājums — ieviest obligāto eksāmenu fizikā, lai atkal visu sāktu no nulles — skolotāju apmācību, metodikas izstrādāšanu, lai pēc pāris gadiem secinātu, ka skolēni tik un tā nelabprāt izvēlas šos priekšmetus, nav ieinteresēti?”
Skolēns ir
jāieinteresē
Viss, ko liek darīt piespiedu kārtā, izraisa pretestību ne tikai jauniešos. Lai panāktu, ka jaunieši izvēlas gan kārtot eksāmenu, piemēram, fizikā, gan turpināt studēt augstskolā ar šo priekšmetu saistītā programmā, skolēni ir jāieinteresē.
“Iespējams, viena no atbildēm — mūsdienās jaunieši izvēlas vieglāko ceļu, kur mazāk jāpiepūlas un jāmācās. Franču pedagogs Selestins Frenē pirms daudziem gadu desmitiem uzskatīja, ka “skolēnam vajag domāt, just ar sirdi un darīt”. Pie šīs atziņas esam atgriezušies mūsdienās, cenšamies to arvien vairāk iekļaut izglītības sistēmā — jaunas zināšanas vislabāk izprast, ja skolēns dara praktiski, izjūt, saprot. Ar skolēnu ir jādiskutē, jārunā, jāmāca viņu domāt, nevajag visu pasniegt gatavu,” skaidro speciāliste.
“Atceros, kā pati savulaik skolā mācīju vācu valodu, kad bija ļoti trūcīgi mācību materiāli. Stāstīju par Rostoku — kādas tur ielas, celtnes, jāstāsta bija arī par Drēzdenes gleznu galeriju, ko pati nebiju redzējusi, un man nebija ne jausmas, kā tur varētu izskatīties. Vienīgais materiāls — mācību grāmata. Bet kādas iespējas mācīties ir šodien! Skolēni var skolotājam mājasdarbu nosūtīt e-pastā! Domāju, mācīšanās process un rezultāti daudz atkarīgi arī no skolēna — cik motivēts mācīties, apgūt ko jaunu, lasīt un interesēties ir katrs pats!” ◆
