Uz dzīvi raugās pozitīvi. Dzelteno pieneņu ieskautajās Valles pagasta “Slaušēnu” mājās šajās dienās svin dubultsvētkus — 55 gadu jubileja ir Zinaīdai Nazarovai, bet viņas krustmātei Sofijai Freibergai — 85.
Uz dzīvi raugās pozitīvi
Dzelteno pieneņu ieskautajās Valles pagasta “Slaušēnu” mājās šajās dienās svin dubultsvētkus — 55 gadu jubileja ir Zinaīdai Nazarovai, bet viņas krustmātei Sofijai Freibergai — 85. Abas atzīst, ka, piedzimstot skaistajā ābeļziedu laikā, daba viņām sagādājusi lielāko dāvanu.
Meita mācās jau mātes vēderā
Zinaīda Nazarova ir dzimusi Pļaviņās, mācīties sākusi Atašienē, bet vēlāk dzīves ceļi viņu atveduši uz Valli. “Agri zaudēju tēvu, arī vienīgais brālis no dzīves jau aizgājis. Vienā gadā bija pat sešas bēres, bet jādzīvo tomēr tālāk. Vispār uz dzīvi raugos pozitīvi un optimismu cenšos nezaudēt,” stāsta Zinaīdas kundze.
Zinaīda ir izaudzinājusi dēlu Dzintaru (34) un meitu Zinu (25). “Kad mācījos Valles vakarskolā, biju meitiņas gaidībās — skolojāmies abas reizē. Laikam tādēļ meita izaugusi tik gudra — mācās gan dažādos kursos, gan augstskolā,” smej Zinaīdas kundze. “Ar vīru Filipu kopā nodzīvojām 12 gadu, nestrīdējāmies, un domstarpību mums nekad nebija — bijām paraugpāris. Tomēr Filips 1989. gadā nomira, un bērnus audzināt man nācās vienai. Tagad bērni jau aizgājuši katrs savu ceļu, tomēr nedēļas nogalēs vienmēr cenšas mani apciemot. Meita man pat uzdāvināja mobilo tālruni, lai mēs varētu katru dienu sazināties.”
Palīdz citiem
Zinaīdas kundzei vienmēr ir, ko darīt — lai gan pašai ir veselības problēmas, viņa “Slaušēnos” aprūpē trīs sirmgalves un divreiz nedēļā dodas uz Rīgu, kur brīvprātīgi strādā Sarkanajā Krustā. “Par brīvprātīgās darbu atlīdzību nesaņemu, to daru, jo patīk būt citā vidē, iepazīt jaunus cilvēkus. Ļoti patīk sēņot un ogot. Man pieder arī zemnieku saimniecība ar divām govīm, cūkām, vistām, trušiem, kā arī aptuveni 20 kaķiem. Katrs nākamais kaķēns ir skaistāks par iepriekšējiem, un man roka neceļas ne pret vienu dzīvu radību,” stāsta Zinaīdas kundze. To apstiprina arī meitas Zinas dāvinātais suns Rondo, kurš no saimnieces neatkāpjas ne soli.
Miltus slēpj aiz pirtiņas
“Slaušēnu” mājās 85 gadu jubileju svin arī Zinaīdas kundzes krustmāte Sofija Freiberga. Dzīve kundzei bijusi tik smaga, ka, stāstot par to, viņai acīs riešas asaras. Bērnību Sofijas kundze aizvadīja Latgales pusē — tur viņa ar savām piecām māsām gāja ganos pie jaunsaimniekiem un, smagi strādājot, pelnīja iztiku. “Neredzēju ne rīta, ne vakara, jāstrādā bija katru dienu. Tie bija bada gadi, atceros, kā ēdām kartupeļu mizas, linsēklas un siļķu galvas. Reiz no saimnieka paņēmu miltus, noliku aiz pirtiņas, lai vakarā, ejot mājās, tos paņemtu. Bet saimnieks tieši tur pļāva zāli un sainīti atrada. Kad viņš man vaicāja, kādēļ tā darīju, es dziedāju: “Man pazuda miltu kule pie pirtiņas pļaviņā,” stāsta sirmā kundze.
Ejot ganos, Sofija arī iemīlējusi savu nākamo vīru Pēteri. Abi apprecējušies, bet kopā bijis lemts nodzīvot vien divus gadus — kara laikā Pēteris aizvests uz koncentrācijas nometni, kur arī miris. “Viņa nāvi ļoti pārdzīvoju, jo zaudētā mīlestība smeldz visvairāk,” asarām acīs atceras Sofijas kundze.
“Uz Valli pārcēlos 1972. gadā. Vispirms uz šejieni atnāca viena māsa, tad otra un trešā. Nācās arī man doties šurp. Vallē turēju gotiņas, jo ļoti mīlu dzīvo radību — pat visus mazos kukainīšus,” stāsta Sofijas kundze.
“Savu mūžu esmu jau nodzīvojusi un nekādas dāvanas vairs negaidu, bet visas saņemtās apsveikuma kartītes gan rūpīgi glabāju un šad tad pārskatu,” teic sirmgalve.
