Kokneses vidusskolas 4.a klases skolēnu Rihardu Noreiku sastapu neparastā “kompānijā” — viņš pastaigā bija izvedis divas šnauceru “jaunkundzes”.
Kokneses vidusskolas 4.a klases skolēnu Rihardu Noreiku sastapu neparastā “kompānijā” — viņš pastaigā bija izvedis divas šnauceru “jaunkundzes”.
Pirms pāris gadiem abas lustīgās kucītes Noreiku ģimenei uzdāvināja. Lai neviens nebūtu apbēdināts, norunāja, ka viens sunītis būs mammai un dēlam, bet otrs — māsai un tētim. Pastaigā gan viņas ved galvenokārt Rihards un mamma. Viņas abas ir kā atspoles — mierā nevar nostāvēt ne mirkli. Taču trakulība ir viegli apslāpējama — atliek tik Rihardam pasaukt: “Šēra un Abba, pie manis!”, un kucītes ir klāt.
Pie skanīgajiem vārdiem kucītes tika lozējot. Bija tik daudz variantu, ka nespēja izvēlēties. Nācās lozēt. Lai gan abām tika muzikāli vārdi, dziedāt viņas neprot. Toties, ja kādu svešinieku vajag apriet, to dara bez notīm.
Lai kucītes vienmēr būtu sportiskā formā, viņas ēd galvenokārt maizi un zivis. Šad tad arī sauso barību.
Kaut ārpasaule Šērai un Abbai šķiet interesantāka, arī mājās viņām nav garlaicīgi. Rihards par jubilejā uzdāvināto naudu nesen nopirka kanārijputniņu. Sevis izdaiļošanai Šēra un Abba no mazā lidoņa jau paspējušas “aizņemties” pāris spalviņu.
