Starp Skrīveru un Aizkraukles dzelzceļa staciju akciju sabiedrības “ACB” strādnieki būvē otru dzelzceļa sliežu ceļu. Pēdējo divu nedēļu laikā darbi trīs reizes vairākas stundas pārtraukti, jo strādnieki atrada nesprāgušus Pirmā pasaules kara laika artilērijas lādiņus. Šādus lādiņus atrod visai reti.
“Staburags” jau rakstīja, ka, atrodot nesprāgušus lādiņus, starp Skrīveru un Aizkraukles dzelzceļa staciju vairākas stundas bija apturēta vilcienu satiksme.
120 lādiņu vienuviet
Akciju sabiedrības “ACB” meistars Kaspars Kalniņš, kurš šajā posmā vada būvdarbus, “Staburagam” atklāj, ka lādiņi atrasti, rokot jaunu grāvi gar dzelzceļa uzbērumu. Lādiņi atrasti deviņus līdz desmit metru no sliedēm.
— Pirmajā reizē atradām 120 neliela kalibra lādiņu. Nākamajās reizēs pa vienam lielākam, — saka Kalniņa kungs. — Strādnieki pēc notikušā bija uztraukušies, īpaši ekskavatoristi. Sapieriem lūdzām, lai pārliecinās, ka vairāk lādiņu nav. Taču sprādzienbīstamie priekšmeti ir samērā dziļi zem zemes, un tos atklāt ir grūti. Vīri strādā ļoti uzmanīgi. Dzelzceļš šajā vietā pārdzīvojis abus pasaules karus, un, iespējams, ka šādi atradumi būs vēl. Kamēr atbrauc sapieri, darbu atradumu tuvumā pārtraucam.
Pamana strādnieks
Viens no ekskavatoristiem laikrakstam stāsta: dažādus kara laika “sveicienus” atrod visai bieži. Lādiņu šoreiz ieraudzījis strādnieks, kurš palīdz ekskavatoristam. Lādiņš izvēlies no kausa un noripojis pa izraktās zemes kaudzi.
— Latvijas zeme ir pilna ar šādiem “pārsteigumiem”, — saka ekskavatorists Ints. —Nav pirmā reize, kad izroku ko tādu. Pagājušajā vasarā strādāju Daugmales pusē un arī izraku Pirmā pasaules kara laika artilērijas lādiņus. Līdz šim man veicies, jo neviens atradums nekādu ļaunumu nav nodarījis. Protams, šādā brīdī uztraucos un blakus lādiņam stāvēt negribas.
Jau iznīcināti
Komentējot atradumus, Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) rotas komandiera vietnieks kapteinis Aleksandrs Ciguns “Staburagam” teic, ka pirmajā reizē atrasts ievērojams daudzums 75 — 76 milimetru kalibra artilērijas lādiņu. Visticamāk, tie piederējuši Krievijas armijas artilērijas vienībām.
— Lādiņus, kas bija sagatavoti šaušanai, iespējams, izkrāva no vilciena vagona vai bruņuvilciena, taču izmantot nepaspēja, — saka Ciguna kungs. — Vēlāk tos apbēra ar zemi. Atrasti arī divi šaušanai sagatavoti 150 milimetru vācu armijas artilērijas lādiņi. Visi bīstamie atradumi nogādāti Ādažu poligonā un jau iznīcināti.
Sīvas kaujas
Vēstures avotos atrodamas ziņas, ka Daugavas labajā krastā Pirmā pasaules kara laikā bija nostiprinājusies krievu armija, bet kreisajā — vācu. Ilgu laiku notika sīva artilērijas apšaude. 1917. gada septembrī krievu armija strauji atkāpās no pozīcijām Skrīveru un Aizkraukles apkaimē. Tad arī, visticamāk, šaušanai sagatavotie lādiņi pamesti.
