Pāri zemei nolaižas nakts. Visu apkārtni ietinot tumsā.
Pāri zemei nolaižas nakts,
Visu apkārtni ietinot tumsā,
Tikai mēness, mans dvēseļu sargs,
Spīd mana loga pusē.
Mēness man sapņiem celiņu klāj
Un laternu vietā zvaigznītes dedz,
Pats loga rūtīs man pretī stāj
Un sapņiem zvaigžņotu palagu sedz.
Ak, mēnes, mans labais
dvēseļu sargs,
Tu kā mūzika sapņu stīgām,
Ik reizi, kad iestājas novakars,
Liec sapņot ar skanīgām domām.
Nesargā mani šovakar, mēnes,
Jo rūtīs ir ieskrējis rudenīgs vējš,
Tas manus sapņus uz spārniem nes
Un tavu gaismiņu rūtīs dzēš.
Pāri zemei laidīsies nakts,
Visu apkārtni ietīs tā tumsā,
Vienīgi mēness, mans dvēseles sargs,
Gaismiņu iedegs man logā.