Var bēdas izkliegt debesīm un zemei..
Var bēdas izkliegt debesīm un zemei,
Var aizaugt vāts, ko kādreiz cirtis kāds,
Tu piecelies un lēnām projām aizej,
Lai piedod Dievs — viss it kā izraudāts.
Var piecelties ar pirmo saules staru,
Var tālu klīst, līdz bezsamaņā krīt,
Var priecāties par ābeļziedu zaru,
Kur saulē smaržos āboli jau rīt.
Viss spēts un pārvarēts, ne asaru, ne naida,
Vairs baiļu nav, tik nogurums un spīts,
Vēl ilgas, cerības un jauna diena gaida,
Kā negudra pukst krūtīs tava sirds.
