Tu spītīgi paliec pie sava…
Tu spītīgi paliec pie sava,
Es vēl spītīgāk — pie sava.
Es spītīgi gribu aizbēgt,
Tu vēl spītīgāk — aizturēt.
Es aiz spīta smejos, kaut rūgti,
Tu spītīgi smejies vēl skaļāk.
Es spītīgi ceļos un eju, kaut grūti,
Tu vēl spītīgāk un tālāk.
Tā visu mūžu — viens otram par spīti —
Dēļ spīta viens otram ar līkumu dzīti,
Tomēr, ja pat otra iespēja mums būtu dota,
Tāpat kā pirmā tiktu izmantota.
