Mēs esam latvji, latviskais mums svēts…
Mēs esam latvji, latviskais mums svēts,
Un tomēr sevī ieklausāmies rets,
Mēs strīdamies un tenkojam, kā kurais,
Un brīnāmies — kā latvju tauta turas?
Viens Īrijā, cits Amerikā ir,
Nu attālums no Dzimtenes tos šķir,
Kad nabadzība mājās, bērni brēc,
Šķiet pēlis ciets, kaut kur tas izauklēts.
Bet varasvīri melš un naudu skaita,
Tiem tauta šķiet kā tikko cirpta aita,
Kas blēj un kungu ausis plēš.
Klūp klauni, āksti, kā nu kurais, tā,
Kad roku ieliek svešā kabatā.
