Lai saka, ka laime ir rūgta…
Lai saka, ka laime ir rūgta,
Lai saka – tā atnāk un iet,
Bet šorīt es, brokastīs lūgta,
Negribu projām vis skriet.
Jo es jau tā kafija rūgtā
Un reizēm mākonis melns.
Es tava laime — saukta vai lūgta,
Tava ragana un tavs velns.
Kafija saldi saldena būs,
Ja līdzās nostāsies raganiņa,
Un mākonis gaiša saulīte kļūs,
Ja uzdzirkstīs velna uguntiņa.
***
Un atkal esam kopā ar draugiem
Šai rudens vakarā — dāliju gaismā.
Iedegsim ugunis atmiņu logiem,
Lai dziesmas un sarunas apkārt raisās.
Jo garām tas laiks, kad bijām mēs skuķes,
Kad pļavās skrējām un svilpojām.
Sen garām tas laiks, kad plūcām puķes
Un ziediņus nerātni kaisījām.
Kvēl dāliju ziedi, sirdis mums silda,
Pie pleca pieglaužas ābeles zariņš.
Gan skumjas, gan prieki acis mums pilda,
Un visur līdzās dej atmiņu gariņš.
Kur palicis laiks, kad bijām mēs skuķes,
Kad klusībā brīnumus gaidījām,
Jo visas reiz bijām plaukstošas puķes
Un kādam sirsniņā uzziedējām.
Viss reiz iesākas, viss reiz beidzas,
Arī šis vakars projām grib skriet.
Mirklis pēc mirklīša projām steidzas,
Vien dāliju gaišums paliek un zied.
Un atmiņās bijām mēs smaidošas skuķes
Caur dienām un gadiem izbridušas.
Un katrai mums matos raibi raibās puķes,
Pa dzīvi skrejot, ir sabirušas.
***
Pie jūras
Vilnis skrien, pie smiltīm glaužas,
Jūrā kaijas skaļi kliedz.
Manas domas līdzi traucas,
Kaijām tās ir jāizdzied.
Ja es varētu pa jūru
Tā kā ziedlapiņa dejot,
Tad es ūdenspuķe būtu,
Jūru noskūpstītu ziedot.
Tad es viļņos šūpotos,
Jūrai ziedus dalot.
Debesmalā lūkotos,
Naktī zvaigznes skaitot.
Kaijas apkārt lidinātu,
Ziedos sapņus bārstot.
Es tām ziedus dāvinātu,
Jūras dziesmas dziedot.
Vilnis skrien, ne saukts, ne lūgts,
Iztraucē man sapņus.
Tas jau bija “jūras skūpsts”,
Sapņus samērcēja slapjus.
Piedod, jūra, manus vārdus,
Atstāju tos kaijām,
Nevaru tos samērcētus
Vest uz savām mājām.
***
Es tikai mirkli īsu
Raudzījos varavīksnes starā.
Tikai tāpēc, lai iepazītu
Tevi un sevi šai gaismas varā.
Es tikai mirkli īsu
Ieviju varavīksnes starā,
Tas tāpēc, lai neaizklīstu
Tavas un manas domas gaišās.
Es tikai vārdiņu īsu
Čukstēju varavīksnes starā,
Tikai tāpēc, lai neaizmirstu
Tevi un sevi šai dzīvītes varā.
