Vēl pētāmi Jaspersi, Kanti, vēl acīm simts apvāršņus skaut.
Vēl pētāmi Jaspersi, Kanti,
vēl acīm simts apvāršņus skaut;
vēl rodami viedākie panti,
lai mazāk šai pasaulē raud.
Veikt darbus — gan mazos, gan lielos.
Teikt paldies par to, kas bij labs,
pirms Dievs mūsu dvēseles mielos
un miers mūsu nemierā taps.
Kaut diena līdz pamatiem nodeg,
sirds atkal pilna kā klēts,
un nemaitā rūsa, ne kodes
vien to, kas ir apcirkņos bērts.
Ne pili, ne namu, ne būdu,
kur nektārs vai asaras līst, —
šo zemi kā dvēseli jūtu,
kur viss ir tik sāpīgi īsts.
Tā dzīvos!
Ko vairāk vēl vajag?
Tās daļiņai būt — lielais gods.
Ne žēlas, nedz lepnība vajā:
vai tā bija balva vai sods.
/2005./2006.
