Lai šis vakars smaržo pēc svētkiem, Pēc sveču gaismas un egles zariņa, Pēc balta galda un pīrāgiem, Pēc kāda brīnuma, mīļa un maziņa.
Lai šis vakars smaržo pēc svētkiem,
Pēc sveču gaismas un egles zariņa,
Pēc balta galda un pīrāgiem,
Pēc kāda brīnuma, mīļa un maziņa.
Bet vai mēs ticam, ticam vēl tam,
Kādam Ziemsvētku vakara brīnumam?
Un ko gan klusībā palūgt tam varam —
Šim baltajam klusajam vakaram?
Dāvā mums dvēselēm baltākus spārnus,
Lai gaišāki sapņi mums sirsniņas pilda.
Dāvā mums vieglus un mierīgus soļus,
Kurus ejot, gads atkal būs jāpiepilda.
Dāvā mums jauku un sniegotu rītu
Un prieku, lai cilvēki pasmaidītu.
Dāvā mums katram stariņu saules,
Lai sniega ziediņu sasildītu.
Un tomēr ticēsim, ticēsim tam,
Kādam Ziemsvētku vakara brīnumam,
Vai sauktam, lūgtam vai gaidītam,
Vai vienkārši sirsniņā glabātam.
