***

Es vēlos rakstīt par ziediem, Par ziediem un mīlestību.

Es vēlos rakstīt par ziediem,
Par ziediem un mīlestību.
Par sauli, vējiem un cilvēkiem,
Par smaidiem un patiesu labestību.

Ja sazied dārzi, cilvēki staro,
Ja acis staro, tad sirdis mīl.
Tikai ne vienmēr var ieraudzīt labo,
Jo acis un ziedi mēdz arī vilt.

Bet ziedi sazied, un cilvēki smej,
Un laime kādam pie durvīm klauvē.
Kāds ziedlapās rūgtas asaras lej,
Kāds ziedu aizmet, kāds atkal slavē.

Reizēm nezinu — ko īsti rakstīt,
Par acīm vai ziediem, kuri viļ?
Ne jau vienmēr, ziedlapas skaitot,
Noraujot beidzas ar “mīl”.

Es tomēr rakstīšu, rakstīšu lēnām
Par ziediem, kuri acīs uguni dedz.
Varbūt no kāda ziediņa liesmām
Mums laimei gaisma ir jāiededz.