Ar dāliju ziedlapām maigi maigām Es turu vēl vasaru plaukstās.
Ar dāliju ziedlapām maigi maigām
Es turu vēl vasaru plaukstās.
Bet rudens tik tuvu jau pienācis klāt,
Ka nav jau sevi ko maldināt.
Jo gājputnu balsis jau mākoņos sauc,
Un asāki vēji matus mums jauc.
Skat, kā zālītē āboli krīt!
Varbūt vasara aizies jau rīt?
Jo rudens jau pieskāries likteņa stīgām
Un ardievas spēlē vasaras rītam.
Savu zeltīto krāsu sāk apkārt dāvāt,
Mums vasaru, vasaru — nenosargāt.
Ar dālijas ziedlapām raibu raibām
Es turu vēl vasaru plaukstās,
Bet vējš tās pa vienai iemāca lidot,
Lidot, lidot un aizlidot…
Es raugos ziedlapās, klusībā cerot,
Ka viena jau paliks, negribēs lidot.
