Tā kā lēnas vēja vēdas Dzejas gariņš ciemos nāk. Kaut kur piestājas pie sētas, Grib ar mani parunāt.
Tā kā lēnas vēja vēdas
Dzejas gariņš ciemos nāk.
Kaut kur piestājas pie sētas,
Grib ar mani parunāt.
Nāc man līdzās — pasēdēsim,
Domām spārnus atvērsim.
Un kā ziedlapiņas vējā
Griezīsimies sapņu dejā.
Domu spārniem līdzi trauksim
Pāri pļavām ziedošām.
Pāri laukiem, cauri birzīm,
Līdz pat zvaigznēm mirdzošām.
Savus vēja dotos spārnus
Ziedu rasā mazgāsim,
Savus sapņus, savus vārdus
Ziedlapiņās glabāsim.
Un, ja kādreiz skumjas māks,
Iešu ziedos raudzīties.
Dzejas gariņš līdzās nāks
Manās domās klausīties.