(Aleksandru Pelēci pieminot) Pērkoni Glika ozolos spers Tavā Alūksnes pusē, Draugi melnu kafiju dzers.
(Aleksandru Pelēci pieminot)
Pērkoni Glika ozolos spers
Tavā Alūksnes pusē,
Draugi melnu kafiju dzers
Citur… un brīdi klusēs.
Kādā Gricgales pagalmā augs Ozols no Glika zīlēm,
Dzejnieki tevi vārdā sauks, Nesatikdami mīlēs.
Teiks: “Viņš parunāt aizgāja vien Tur ar Jaunsudrabiņu, draugu, Gan jau satiksim citudien
Citā madaru laukā.”
Puiciska dvēsele uzsmaidīs mums Naktī no zvaigznītes tālas, Mirdzoši bezgalīgs debesu jums, Garām peld mākoņu vāli.
Pērkoni kaut kur ozolos spers, Kāds pie tiem meklēt ies spēku, Dzejnieki melnu kafiju dzers, Nerātnos pantiņos grēkos.