***

“Te manis nav, te tikai mana čaula” (Arvīds Skalbe) *** Te manis nav, te tikai mana čaula, Jo spļāviens sejā saminis, lūk, es, Un dvēsele tik neredzama, trausla Vēl manas domas kaut kur tālē nes.

“Te manis nav, te tikai mana čaula”
(Arvīds Skalbe)
***
Te manis nav, te tikai mana čaula,
Jo spļāviens sejā saminis, lūk, es,
Un dvēsele tik neredzama, trausla
Vēl manas domas kaut kur tālē nes.

Viss turpinās: gan naids, gan nelietība,
Gan sāpes, kuras dvēsele tā jūt,
Es nesaprotu: kā var ļauna griba
Gan uzvarēt, gan pastāvēt un būt?
Te manis nav, te tikai mana čaula
Un klusums bezgalīgs, šķiet, tālu, tālu es
Kā kaija lidoju virs straujām upju krācēm,
Virs pļavām, mežiem, virs šīs pasaules.