Šodien 70. dzimšanas dienu svin skrīverietis Ģedimins Siliņš: “Dzimšanas dienas es varētu nesvinēt, bet ģimene, radi, draugi un kolēģi sveiktu tāpat, tāpēc nākas rīkot svētkus.
Šodien 70. dzimšanas dienu svin skrīverietis Ģedimins Siliņš: “Dzimšanas dienas es varētu nesvinēt, bet ģimene, radi, draugi un kolēģi sveiktu tāpat, tāpēc nākas rīkot svētkus. Arī šogad ģimene uzstāja — jārīko svētki!” Par vērtīgāko dāvanu jubilārs atzina veselību, bet par “stuti” un spēka avotu mūža garumā — ģimeni, kas vienmēr ir bijis liels atbalsts.
Skrīverietis 31 gadu
Ģedimina Siliņa dzimtā puse ir Eleja, bet par skrīverieti viņš sevi uzskata jau 31 gadu. Beidzot Elejas septiņgadīgo skolu, jubilārs mācības turpināja Saulaines lauksaimniecības tehnikumā, kur pēc četriem mācību gadiem ieguva agronoma specialitāti. Pēc Saulaines lauksaimniecības tehnikuma tālāk ceļi veda uz Latvijas lauksaimniecības akadēmiju. Līdz studiju beigām bija atlicis vien pusgads, kad Ģedimina kungu norīkoja darbam tajā pašā Saulaines tehnikumā. “Nācās apvienot studijas ar darbu — trīs dienas studēju, trīs — strādāju par mācību daļas vadītāju, tā “nomocīju” pusgadu, līdz aizstāvēju diplomdarbu. Septiņus gadus nostrādāju par direktora vietnieku ražošanas darbā, bet līdz 1977. gadam — par direktoru, līdz Zemkopības institūta direktors piedāvāja darbu Skrīveru izmēģinājumu saimniecībā. Atnācu uz Skrīveriem 1977. gada 7. aprīlī un no šīs dienas sevi uzskatu par skrīverieti,” atklāj jubilārs.
“Saimniekojām pēc pašu prāta”
Atceroties darba gadus, Ģedimina kungs neslēpj, ka tolaik saņēmis daudzus, arī izdevīgākus darba piedāvājumus, tomēr palicis uzticīgs Skrīveriem. Arī par padarīto un profesijas izvēli viņš teic: “Neko nedarītu citādāk un neko arī nenožēloju. Tā ir vēsture un to, ko mēs darījām, negribu noliegt vai arī teikt, ka ir izdarīts slikti. Bija tādi laiki, un mēs strādājām režīmā, kad lielākoties visas norādes diktēja no augšas. Atzīšos gan, ka bieži tās direktīvas pieņēmām tikai zināšanai, bet saimniekojām paši pēc sava prāta un ieskatiem. Toreiz saimniecībā nebija tādu problēmu kā tagad — nevajadzēja uztraukties, kur realizēt saimniecībā saražoto — visiem pietika un reizēm bija pat par maz. Rēķinājām, ka toreiz Skrīveru izmēģinājumu saimniecība varēja pabarot visu rajonu ar produkciju, ko saražoja. Šodien ir citas problēmas — saražot var, bet jāatrod arī noieta tirgus, toties tagad ir krietni labākas tehniskās iespējas nekā tolaik.”
“Zaļo zemi” izlasa sešas reizes
Pēc daudziem darba gadiem, kas pavadīti Valsts bezpeļņas zinātniskā uzņēmuma “Skrīveru zinātnes centrs” direktora amatā, Ģedimins Siliņš joprojām aktīvi darbojas, organizē un iesaistās dažādos pasākumos. Siliņa kungs jau piecpadsmito gadu vada Latvijas lauksaimniecības zinātnisko iestāžu direktoru padomi, divpadsmito gadu ir Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolas padomes priekšsēdētājs un darbojas Zinātnes konsultatīvajā padomē. “Šie darbi aizņem daudz laika, jākārto arī dokumenti, tāpēc dīkā nesēžu. Arī pašiem mājās ir neliela saimniecība — apsēti kartupeļu un graudu lauki, audzējam cūkas, lai būtu pašu audzēta, garšīga un “īsta” gaļa,” stāsta Ģedimina kungs.
Brīvajos brīžos jubilāram patīk lasīt grāmatas par vēsturi, zinātni, filozofiem, māksliniekiem, arī romānus. “Kamēr nedzīvoju Skrīveros, Andreja Upīša “Zaļo zemi” nekādi nevarēju izlasīt, tagad to esmu izlasījis jau sešas reizes. Grāmata lieliski atspoguļo visu to, kas notiek mūsdienās, varbūt mazliet citādākā veidā,” teic skrīverietis.
***
Laulībā ar sievu Māru izaudzināti trīs bērni — Maija, Māra un Jānis, aug septiņi mazbērni — Andris, Laima, Inese, Jānis, divas Ievas un Māris, viņi arī šodien būs kopā ar jubilāru. Sveicēju vidū noteikti būs arī jubilāra uzticamais draugs Juris Beļavnieks, ģimenes draugi un kolēģi, ar kuriem saista atmiņas un kopā padarītais. “Rēķināju, nu tā ap 70 cilvēku jau sanāks,” teic jubilārs.
