1429. — Žanna d’Arka palīdz izbeigt Orleānas aplenkumu, izvelkot bultu sev no pleca un atgriežoties, lai vadītu pēdējo uzbrukumu. Uzvara pie Orleānas iezīmē pagrieziena punktu Simtgadu karā. 1824. — Vīnē pirmatskaņojumu piedzīvo Ludviga van Bēthovena 9. simfonija, kuru diriģē Mihaels Umlaufs jau kurlā komponista uzraudzībā. 1945. — Otrais pasaules karš: Reimsā vācu ģenerālis Alfrēds Jodls paraksta Vācijas bezierunu kapitulāciju, kas stājas spēkā nākamajā dienā. 1946. — Japānā dibina uzņēmumu “Tokyo Telecommunications Engineering”, kas vēlāk tiek pārdēvēts par “Sony”.1960. — Leonīds Brežņevs kļūst par Padomju Savienības valsts vadītāju (Augstākās Padomes prezidija priekšsēdētāju), nomainot šajā amatā Klimentu Vorošilovu.1992. — Latvijas Banka apgrozībā laiž Latvijas rubļus, tautā sauktus par repšikiem.1996. — Rīgas dome nolemj Kosmonautikas gatvi Purvciemā pārdēvēt par Džohara Dudajeva ielu. 2000. — par Krievijas prezidentu kļūst Vladimirs Putins.2005. — Latvijā norisinās ASV prezidenta Džordža Buša vizīte, kuras laikā viņš tiekas ar triju Baltijas valstu prezidentiem — Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Lietuvas valsts vadītāju Valdu Adamku un Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu. ASV prezidentam tiek pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.
Šajā dienā dzimuši
1833. — Johanness Brāmss, vācu komponists.1840. — Pēteris Čaikovskis, krievu komponists.1861. — Rabindranats Tagore, indiešu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts.1874. — Miķelis Valters, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, jurists, politiķis, diplomāts un sabiedriskais darbinieks.1919. — Eva Perona, Argentīnas pirmā lēdija. 1924. — Jānis Gleizds, fotogrāfs.1955. — Aleksandrs Muzičenko, bijušais Latvijas PSR burātājs, olimpiskais čempions burāšanā (1980). 1969. — Dita Torstere, TV šovu režisore un producente. 1972. — Ints Teterovskis, kordiriģents. 1982. — Filips Novāks, čehu hokejists.
