***

Nu stunda klāt, kad vēji takas slauka, Kad salta elpa loga rūti skar, Šķiet, izbēris no neredzamā trauka, Pats Dieviņš pērles jumta korē kar.

Nu stunda klāt, kad vēji takas slauka,
Kad salta elpa loga rūti skar,
Šķiet, izbēris no neredzamā trauka,
Pats Dieviņš pērles jumta korē kar.
Tad kuru krāsni, liesmu mēles lokās,
Tās paceļas, te krīt, te atkal plok,
Es sildu savas nosalušās rokas,
Bet blakus suns, kas siltu pienu lok.
Guļ pasaule, bet ziemelis vēl trako,
Kaut tālumā virs eglēm rīts jau zaigo,
Kas gaismas strēli ievelk galotnēs.
Nāk diena, bērza zari trīs,
Drīz auksti saules stari līs
Pār kailo rožu krūmu.