Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā 2000. gada tautas skaitīšanā iegūta arī iedzīvotāju mājokļus raksturojoša informācija.
Centrālās statistikas pārvaldes veiktajā 2000. gada tautas skaitīšanā iegūta arī iedzīvotāju mājokļus raksturojoša informācija.
No 33 tautas skaitīšanas programmas jautājumiem 9 uzdoti par mājokļiem: par ģimenes mājas vai dzīvokļa piederību, labiekārtotību, uzcelšanas laiku, ēkas ārējo sienu materiālu, apkures veidu, aizņemto istabu skaitu un mājokļa platību u. c.
Kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas notikušās politiski ekonomiskās situācijas izmaiņas veikušas būtiskas korekcijas arī iedzīvotāju mājokļus raksturojošajos statistikas datos, pirmām kārtām — datos par īpašuma attiecībām. Iepriekšējās — 1989. gada — tautas skaitīšanas laikā galvenā iedzīvotāju mājokļu īpašuma forma bija pašvaldību, kā arī uzņēmumu un organizāciju īpašums, bet 2000. gada tautas skaitīšana parādīja, ka jau ap 70 % visu iedzīvotāju (ieskaitot dzīvokļu ekspluatācijas kooperatīvo sabiedrību dzīvokļu fondu) mīt privātos mājokļos.
Tautas skaitīšanas dati liecina, ka sev vai citai personai piederošā īpašumā dzīvo 68,5 % iedzīvotāju salīdzinājumā ar 19 % 1989. gadā. 60,1 procents iedzīvotāju mīt pašiem piederošā mājoklī, un tas ir gandrīz tikpat, cik Eiropas Savienībā, kur divas trešdaļas (65 %) iedzīvotāju mīt pašiem piederošos apartamentos.
Zīmīgi, ka gandrīz puse dzīvokļu vai māju Eiropas Savienībā ir ieķīlāti (uz nomaksu).
8,4 % Latvijas iedzīvotāju mitinās citam privātīpašniekam piederošā mājoklī (ES vidēji 21 %). Pašvaldībām un organizācijām piederošos mitekļos dzīvojošo daļa turpretī samazinājusies no 76,9 % 1989. gadā uz 29,1 % tagad (ES publiskajam sektoram piederošajās mājās dzīvo 14 %). Sakarā ar kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju arī šīs īpašuma formas mājokļos dzīvojošo daļa samazinājusies — no 4,1 % uz 1,9 %.
29 % visu valsts iedzīvotāju apdzīvo individuālu ģimenes māju vai tās daļu, 68,2 % dzīvo atsevišķos dzīvokļos. Tikai 1,2 % iedzīvotāju mīt komunālajos dzīvokļos. Salīdzinājumam 1989. gadā komunālajos dzīvokļos iemītnieku bija 8,1 % jeb 6,7 reizes vairāk. Vairāk nekā 10 reižu samazinājies kopmītnēs jeb, pēc pašreizējās terminoloģijas, uzņēmumu un mācību iestāžu dienesta viesnīcās dzīvojošo ļaužu skaits.
