Pērn ceturtajā ceturksnī valstī bijis 52 500 potenciālo darba meklētāju, kuri zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt.
Pērn ceturtajā ceturksnī valstī bijis 52 500 potenciālo darba meklētāju, kuri zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā to meklēt.
Salīdzinot ar trešo ceturksni, šādu cilvēku skaits palielinājies par 5600.
Centrālās statistikas pārvaldes pērn ceturtajā ceturksnī veiktās pārbaudes rezultāti liecina, ka Latvijā bija 131 400 darba meklētāju jeb 11,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinot ar trešo ceturksni, darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā palielinājies.
Gadu un ilgāk darbu nav varējuši atrast 63 900 jeb gandrīz puse — 48,6% — darba meklētāju. Pilsētās darba meklētāju īpatsvars ir augstāks nekā laukos — attiecīgi 12,5% un 9,5%. Daļējs izskaidrojums zemākam īpatsvaram laukos varētu būt tas, ka par nodarbinātām uzskatītas arī tās personas, kurām nozīmīgs iztikas avots ir darbs piemājas un personīgajā saimniecībā tikai savam patēriņam.
Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī kopumā ir augstāks nekā sievietēm — attiecīgi 13,2% un 10%.
Gandrīz divām trešdaļām jeb 65,1% no visiem darba meklētājiem ir iepriekšējā darba pieredze. Ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk nekā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējo nodarbinātību neuzskata par darba pieredzi.
Kā galvenais bezdarba iemesls minēta atbrīvošana no darba darbinieku skaita samazināšanas dēļ, turklāt šo iemeslu kā galveno norāda gan vīrieši, gan sievietes. Astotdaļai jeb 12,2% vīriešu un katrai devītajai jeb 10,6% sieviešu saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku, dažādu personisku un ģimenes apstākļu dēļ no darba aizgāja 11,2% vīriešu un 13,7% sieviešu.
Meklējot darbu, parasti izmantoti vairāki tā atrašanas veidi.
