1935. — pārdošanā nonāk ASV rotaļlietu un spēļu ražotāja “Parker Brothers” galda spēle “Monopols”.
1937. — slepenā sapulcē nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers izklāsta savus plānus par “dzīves telpas” iegūšanu vācu tautai.
1940. — ASV demokrātu prezidents Frenklins Rūzvelts sakauj republikāņu pretinieku Vendelu Vilkiju un kļūst par vienīgo ASV prezidentu, kas šajā amatā pavadījis trīs pilnvaru termiņus.
1943. — 78 gadu vecumā mirst izcilā literāte Aspazija (Johanna Emīlija Lizete Rozenberga).
1957. — atklāj satiksmi pa Akmens (Oktobra) tiltu pāri Daugavai.
1975. — ar pilnu jaudu sāk strādāt Rīgas hidroelektrostacija.
1996. — par ASV prezidentu uz otru termiņu tiek ievēlēts demokrāts Bils Klintons.
1996. — Pakistānas prezidents Faruks Ahmeds Hans Legari atlaiž no amata valsts premjerministri Benaziru Bhuto, apsūdzot viņas valdību korupcijā un varas ļaunprātīgā izmantošanā.
2000. — Lestenē tiek atklāts un iesvētīts Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru piemiņai veidotais Lestenes Brāļu kapu centrālais tēls “Dzimtene Māte — Latvija”.
2003. — Eiropas Komisija apstiprina desmit jaunu valstu — Polijas, Ungārijas, Čehijas, Slovākijas, Slovēnijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Kipras un Maltas — uzņemšanu Eiropas Savienībā 2004. gada maijā.
Šajā dienā dzimuši
1896. — Valdemārs Ozoliņš, latviešu komponists un diriģents.
1897. — Hilda Vīka, latviešu gleznotāja un rakstniece.
1902. — Elvīra Kociņa, latviešu rakstniece.
1904. — Jānis Daliņš, latviešu sportists.
1913. — Vivjena Lī, angļu aktrise.
1938. — Džo Dasēns, franču dziedātājs.
1939. — Maija Tabaka, latviešu gleznotāja.
1946. — Jakovs Rafalsons, Latvijas aktieris un režisors.
1959. — Braiens Adamss, kanādiešu mūziķis.
1967. — Andris Petrovs, latviešu dzejnieks un žurnālists.