Ikgadējā Ķelnes maratonā Vācijā vairāk nekā astoņus tūkstošus lielajā skrējēju pulkā aizkrauklietis Aigars Rublis finišēja 95.
Ikgadējā Ķelnes maratonā Vācijā vairāk nekā astoņus tūkstošus lielajā skrējēju pulkā aizkrauklietis Aigars Rublis finišēja 95. Šis ir sportista ceturtais veiktais 42,195 kilometrus garais skrējiens.
Maratonam bija pieteikušies 14 tūkstošu dalībnieku, bet finišēja 8200 vīriešu un 2000 sieviešu. Šajā dienā Ķelnē ir svētki, notiek dažādi pasākumi gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pilsētas iedzīvotājiem tā ir brīvdiena, un viņi rūpīgi gatavojas šim notikumam. Visa 42 kilometrus garā maratona trase izveidota pilsētas ielās, un tās ir skatītāju pilnas. Aigars Rublis atzīst, ka nekad agrāk nebija redzējis tik lielu atbalstītāju skaitu. Skatītāji uzmundrina skrējējus, rībinot bungas, pūšot taures un skaļi sveicot sportistus.
Šīs ir ļoti demokrātiskas sacensības, jo maratona dalībnieki trasi var veikt gan kājām, gan ar skrituļslidām, tajā piedalās arī invalīdi ratiņkrēslos.
No Latvijas uz Vāciju devās seši skrējēji — pieci no viņiem veica pilnu maratonu, viens — pusmaratonu. Ātrākais no latviešiem bija Māris Pakārklis, kurš finišēja 48., veicot distanci divās stundās, 50 minūtēs un 18 sekundēs. Otrais no Latvijas skrējējiem bija Aigars Rublis, kurš pēc divām stundām, 55 minūtēm un 45 sekundēm finišēja 95. vietā. Aigars Matisons, Raimonds Šenfelds un Dainis Žuburs trasē pavadīja vairāk nekā trīs stundas. Pusmaratonu veica Kaspars Briška, kurš pēc stundas, 16 minūtēm un 15 sekundēm skrējienu beidza 11. vietā.
Aigars Rublis stāsta, ka šis viņa sportista karjerā bija ceturtais veiktais maratons un viņš to parasti noskrien, noslēdzot vasaras sezonu. Apmēram 10 tūkstošu skrējēju tradicionālos pasaules maratonos ir ierasts skaits, taču aizkrauklietim šīs bija pirmās tik plaša mēroga sacīkstes, kurās viņš piedalījās. Aigars tām sāka gatavoties jau divus mēnešus iepriekš, skrienot garās distances. Sportists aprēķinājis, ka mēnesī noskrējis apmēram 300 kilometru.
“Varbūt vajadzēja vairāk. Izturības maratonā pietika, bet ātrums varēja būt lielāks. Parasti saka — īstais maratons sākas tikai pēc 30 kilometriem. Arī es 32. kilometrā jutu, ka skrējiens kļūst lēnāks. Lai arī visu garo distanci apkārt ir daudz cilvēku, sportists trasē ir viens ar savām domām un izjūtām. Šajā maratonā gribēju sasniegt personīgo rekordu, taču tam pietrūka divu minūšu. Šāds skrējiens sniedz krietnu devu adrenalīna un, veicot šādu distanci, kārtējo reizi esmu pierādījis sev un citiem, ko spēju,” stāsta Aigars Rublis.
