Spītējot mātes dabas programmai, arvien vairāk sieviešu izvēlas laist bērnus pasaulē pēc 35 gadu vecuma, un šāda tendence aug arī citās Eiropas valstīs un Amerikā. Savukārt arvien retāk pirmie pēcnācēji dzimst divdesmitgadniecēm un īpaši vēl jaunākām. Vidējais vecums, kad sieviete laiž pasaulē pirmo bērnu, piemēram, pēdējo 40 gadu laikā Savienotajās Valstīs, ir pakāpies aptuveni par četriem gadiem — no 21,5 līdz 25,4 —, savukārt par tēviem vidēji kļūst trīs gadus vēlāk. Līdz ar to ģimenes ir arvien mazākas — prognozē, ka jau 2020. gadā sievietes vidēji dzemdēs mazāk par diviem bērniem.
Iedziļinoties pērnā gada Latvijas datos, arī redzams, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājies kopējais dzemdētāju skaits vecumā no 15 līdz 17 gadiem (par 31 gadījumu), kā arī pēdējo divu gadu laikā reģistrēts dzemdētāju skaita pieaugums vecumā no 35 gadiem — vidēji par deviņiem procentiem (pērn — 3353 dzemdības).
Kādēļ ģimenes dibina vēlāk?
Iespējamie faktori ir līdzšinējo ģimenes tradīciju vājināšanās un mūsdienu augstās prasības pret strādājošajiem. Ginekoloģe Iveta Bičevska uzskata, ka tas saistīts ar sievietes vēlmi sevi pilnveidot, iegūt labu izglītību, veidot karjeru un tikai pēc tam sākt domāt par ģimeni un bērna laišanu pasaulē.
Nereti grūtniecības plānošana tiek atlikta uz vēlākiem laikiem arī finansiālu apsvērumu dēļ un saistībā ar stabilitātes trūkumu partnerattiecībās. Hjūstonas Universitātes pētniece Elizabete Gregorija sarakstījusi grāmatu par priekšrocībām, ko sniedz vēla grūtniecība, — bērniem klājas labāk, jo vecāki paspējuši finansiāli un garīgi nostabilizēties. Runājot par karjeras iespējām, atalgojums bezbērnu sievietēm vidēji esot divreiz lielāks.
Kas būtu jāņem vērā, plānojot ģimeni?
Fakts, ka tik daudzas sievietes izvēlas kļūt par mātēm pēc 35 gadu vecuma, nozīmē vismaz to, ka ģimenes būs aizvien mazākas, jo olšūnām līdz ar gadiem kļūst aizvien grūtāk apaugļoties. Nobriedušām sievietēm neauglība ir galvenais drauds. Bieži vien nepieciešama speciālistu palīdzība — mākslīgā apaugļošana vai pat svešu olšūnu izmantošana, kas ir visai apgrūtinošs process.
Sievietēm jārēķinās, ka, pārkāpjot 30 gadu slieksnim, auglības jautājumos viņa jau skaitās veca. Vecākām sievietēm biežāk ir dažādas veselības problēmas, kas grūtniecību padara bīstamāku, īpaši jāmin diabēts, augsts asinsspiediens un sirds slimības. Turklāt ir paaugstināts preeklampsijas risks (paaugstināts asinsspiediens un palielināts proteīnu daudzums urīnā).
Mīts par vecu tēvu gudrajiem pēcnācējiem
Analizējot datus par 2,6 miljoniem zviedru bērnu, kas dzimuši laikā no 1973. līdz 2001. gadam, secināts, ka padzīvojušu tēvu bērniem ir lielāka nosliece uz psihiskām un mācīšanās problēmām — autismu, uzmanības deficītu/hiperaktivitāti, bipolārajiem jeb garastāvokļa traucējumiem, šizofrēniju, tieksmi uz pašnāvību un narkotikām. Novērotas arī sliktākas atzīmes skolā un zemāks intelekta līmenis. Pētnieki ir šokēti par atklāto, taču uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo procentuāli šādu bērnu ir maz. Tomēr statistika ir kārtējais pierādījums tam, ka novilcināt pēcnācēju laišanu pasaulē nozīmē paaugstinātu risku, kas vecākiem būtu jāņem vērā. Ja salīdzinām ar 24 gadus veciem tēviem, četrdesmitgadīgu vīriešu pēcnācējiem 3,5 reizes biežāk konstatē autismu, 13 reizes — uzmanības deficītu/hiperaktivitāti, divas reizes — psihiskus traucējumus, 25 reizes — garastāvokļa traucējumus un 2,5 reizes biežāk diemžēl būs jāsaskaras ar mēģinājumiem izdarīt pašnāvību vai lietot narkotikas. Citi pētījumi rāda, ka arī vecāku sieviešu pirmajiem mazuļiem ir līdzīgi riski, piemēram, lielāka autisma iespējamība.
Lai gan iemesli nav skaidri, pētnieki atgādina par nepielūdzamo bioloģiju — sieviete piedzimst ar visām olšūnām, kādas tai jebkad būs, un tas pats sakāms par spermas ražotājorgāniem, kuros ar gadiem var notikt ģenētiskas izmaiņas.
Atklājuši bioloģisko pulksteni
Kalifornijas Universitātes zinātnieku grupa apgalvo, ka noskaidrojusi bioloģiskā pulksteņa mehānismu, ar kura palīdzību noteikt dažādu audu vecumu. Tas sola izgaismot novecošanas mehānismu un varbūt pat to nobremzēt. Vadošais zinātnieks Stīvs Horvats stāsta: “Lai cīnītos ar novecošanos, mums vispirms vajadzīgs objektīvs veids, kā to izmērīt. Pareizi nospraust biomarķierus bija šo četru gadu izaicinājums. Es dzinos pēc šā pulksteņa, lai saprastu, kas paātrina un kas palēnina novecošanos.”
Zinātniekus pārsteidza tas, ka dažas ķermeņa daļas, piemēram, sievietes krūtis, noveco ātrāk — ar divu vai trīs gadu starpību. Tas varbūt izskaidro, kādēļ krūts vēzis ir izplatītākais paveids sieviešu vidū. Audi apkārt krūts vēža šūnām pēc zinātnieku jaunās metodes uzrāda apmēram 12 gadu lielāku vecumu nekā pārējais organisms, savukārt vēža skartie audi — pat 36 gadus lielāku vecumu. Tas liecina, cik milzīga nozīme, runājot par iespējamām mutācijām, ir cilvēka vecumam.
