1586. — Anglijā no Kolumbijas pirmo reizi ieved kartupeļus.
1818. — Ilinoisa kļūst par 21. ASV štatu.
1901. — amerikāņu izgudrotājs Kings Kemps Džilets piesaka patentu pirmajam asmeņu skuveklim ar dubultu maināmu asmeni.
1910. — franču zinātnieks Žoržs Klods pirmo reizi demonstrē neona lampu, līdz tam laikam nezināmu lampu veidu.
1944. — tikko atbrīvotajā Grieķijā izceļas pilsoņu karš starp komunistiem un monarhijas atbalstītājiem.
1967. — ķirurgs Kristāns Barnards no Dienvidāfrikas Keiptaunā veic pasaulē pirmo sirds transplantācijas operāciju. Pacients izdzīvoja 18 dienas pēc operācijas.
1976. — Rīgā svinīgi atklāj Preses nama tipogrāfiju.
1993. — Lielbritānijas princese Diāna paziņo par atkāpšanos no sabiedriskajām aktivitātēm, lai aizsargātu savu privāto dzīvi un veltītu vairāk laika sev.
2006. — Venecuēlas prezidents Ugo Čavess ar saucienu “Ilgu mūžu revolūcijai!” pasludina sevi par valsts prezidenta vēlēšanu uzvarētāju, balstoties uz oficiālajiem vēlēšanu rezultātiem.
Šajā dienā dzimuši. 1596. — Nikolo Amati, itāliešu vijoļu izgatavotājs.
1895. — Anna Freida, Austrijā dzimusi britu psihoanalītiķe, Zigmunda Freida meita.
1934. — Viktors Gorbatko, PSRS kosmonauts.
1948. — Ozijs Osborns, britu mūziķis.
1949. — Leonīds Grabovskis, latviešu aktieris, režisors un dzejnieks.
1960. — Igors Larionovs, krievu hokejists, divkārtējais olimpiskais un četrkārtējais pasaules čempions.
1960. — Džuliana Mūra, amerikāņu aktrise.
1965. — Katarina Vita, vācu daiļslidotāja, divkārtējā olimpiskā, četrkārtējā pasaules un seškārtējā Eiropas čempione.
1968. gads — Brendans Freizers, ASV aktieris.
2005. — Sverre Mangnuss, Norvēģijas princis.
