Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) nesen rīkoja informatīvu semināru par Eiropas Savienību reģionālās preses pārstāvjiem, kurā piedalījās arī “Staburags”.
Semināra organizatori informēja žurnālistus par Latvijas institūciju un Eiropas Savienības (ES) kopdarbību. Eiroparlamenta (EP) pārstāvniecības informācijas dienesta Latvijā darbinieki tikās ar reģionālās preses pārstāvjiem, lai informētu par gatavošanos vēlēšanām un uzklausītu žurnālistu domas. “Mums ir svarīgi zināt ne tikai sabiedrības, bet arī žurnālistu domas par EP darbību un vēlēšanām, kā iedzīvotāji pirms tuvojošamies vēlēšanām ir noskaņoti ne tikai lielajās pilsētās, bet arī Latvijas reģionos, un vai viņi ir gatavi iesaistīties kopējas ES nākotnes veidošanā,” atklājot tikšanos, uzsvēra EP informācijas biroja preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe. Tikšanās laikā biroja darbinieki stāstīja par gatavošanos EP vēlēšanām un vēlēšanu reklāmas kampaņu. Iveta Ķelpe prezentēja jaunos EP vēlēšanu materiālus, kā arī nosauca 10 iemeslu, kāpēc jāpiedalās vēlēšanās. Seminārā EP pārstāvniecības darbinieki apkopoja pašreizējo Latvijas eiroparlamentāriešu veikumu. “Viens no pazīstamākajiem Latvijas EP deputātiem bija Valdis Dombrovskis, kurš strādāja EP budžeta komitejā, un tieši mūsu pašreizējam premjeram bija uzticēts prezentēt topošo ES budžeta plānu 2007. — 2013. gadam. Tas ir liels pagodinājums tik mazai valstij kā Latvija, kuru EP pārstāv tikai deviņi deputāti,” stāstot par EP deputātu darbu, uzsvēra EP Informācijas centra vadītājs Māris Graudiņš.Kā piemēru tam, ka EP ir nozīmīga loma ES kopējā politikā, darbinieki nosauca mobilo sakaru vienotā tarifa noteikšanu visās dalībvalstīs. Savukārt viens no aktuālākajiem jautājumiem ko cenšas panākt vēl esošie EP deputāti, ir vienota darba laika noteikšana visās ES dalībvalstīs, kā arī ES un Krievijas attiecību noregulēšana.EP pārstāvniecības Latvijā darbinieki sākuši diskusiju ciklu “Vai Eiropai iespējams vienots vēstures skatījums?”, kurā piedalās jaunieši no visām ES dalībvalstīm. “Šāda diskusija par mūsu valstu lomu Otrajā pasaules karā ir svarīga ne tikai Latvijas skatījumā , bet visā Eiropā, jo vēstures atspoguļojums un interpretācija pat ES dalībvalstīs ir atšķirīga,” par pārstāvniecības aktivitātēm stāstīja Iveta Ķelpe. Pēc semināra reģionālo masu mediju pārstāvji piedalījās publiskajā forumā, uz kuru bija aicināti sabiedrisko un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Forumā par EP un pašvaldību vēlēšanu plānoto norisi stāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Savukārt par Latvijas pieciem gadiem ES informēja ĀM Valsts sekretāra padomniece Elita Gavele. Uzziņa. Eiropas Parlaments (EP) ir vienīgā Eiropas Savienības iestāde, kuru kopš 1979. gada ievēl tiešās vēlēšanās. EP ir vienlīdzīgs likumdevējs, tam ir piešķirtas budžeta izstrādes un uzraudzības pilnvaras, un tas nodrošina visu Eiropas iestāžu demokrātisku kontroli. EP ir pilnvarots apstiprināt un atstādināt Eiropas Komisiju. EP aktīvi līdzdarbojas tiesību aktu sagatavošanā, kas ietekmē cilvēku ikdienas dzīvi dalībvalstīs. EP apspriež un pieņem tiesību aktus, ko dalībvalstis ievieš kā likumus. ES tiesību akti attiecas uz mums visiem, jo tie skar izglītības, vides, pārtikas drošības, patērētāju aizsardzības, pārvietošanās un darbavietas izvēles brīvību, kā arī virkni citu jomu.
