Saldējums ir viens no pirmajiem našķiem, ko iepazīstam jau bērnībā. Tas sniedz veldzi karstā vasaras dienā un ir kārums pie kafijas.
Saldējums ir viens no pirmajiem našķiem, ko iepazīstam jau bērnībā. Tas sniedz veldzi karstā vasaras dienā un ir kārums pie kafijas. Veikalos katrs var izvēlēties saldējumu savai gaumei un garšai. Šoreiz pastāstīsim par Rūjienas piensaimnieku biedrības saldējuma ražotni, kurā viesojās arī “Staburags”.
Gita Vaite, Rūjienas piensaimnieku biedrības darbiniece, atzīst — ekskursantus uzņēmums interesē tāpēc, ka te bez maksas var nobaudīt saldējumu. Tiešām, kur gan vēl ir iespēja nogaršot 26 veidus šī aukstā kāruma? Interesanti būtu paskatīties, kā saldējums top. Diemžēl sanitārie noteikumi nepieļauj ražošanas telpās ielaist ekskursantus. Saldējuma ražošanas gaita ir filmēta, un videofilmu apmeklētājiem parasti rāda degustācijas zālē.
Katru dienu saldējuma ražotni apmeklē vidēji četras grupas — ap 70 cilvēku, lielākoties skolēni. Vislielākā interese ir mācību gada beigās — aprīlī, maijā, arī ap Ziemassvētkiem.
Rūjienas piensaimnieku biedrība ir privāts uzņēmums, kurā nav investēts ārzemju kapitāls. Uzņēmums nesen apvienojies ar “Vidzemes piensaimnieku”, taču nav zaudējis savu nosaukumu, tas nav ietekmējis arī uzņēmuma pamatnodarbi — saldējuma ražošanu, ar ko Rūjienā nodarbojas jau 14 gadu.
Auksto kārumu ražo no Rūjienas apkaimē iepirkta piena un pašmāju krējuma. Gandrīz visas sastāvdaļas ražotas Latvijā. Ogas un ievārījumu gādā ar “Spilvas” un “Pūres dārzu” palīdzību. To, ko neaudzē Latvijā, ieved no ārzemēm. Ražošanā neizmanto aromatizatorus, krāsvielas, tāpēc saldējums ir pāris santīmu dārgāks nekā citur tapušie.
Lai ražošanas izmaksas samazinātu, Rūjienas piensaimnieku biedrība iestādījusi avenes un lielogu dzērvenes. Pagājušajā gadā novāktas pirmās 4,5 tonnas aveņu, bet dzērveņu raža vēl pāris gadu jāgaida.
Vafeļu glāzītes saldējumam ved no Rīgas, bet konusiņus — no Itālijas. Modernās saldējuma pildāmās mašīnas ir ļoti precīzas un pāris milimetru lielākus vai mazākus konusiņus, kādus ražo Latvijā, neņem pretī.
Rūjienas saldējuma kvalitāti apliecina “Zaļās karotītes” emblēma. Pagājušajā gadā cīņā par labāko saldējumu, “Rūjienas dzērveņu” saldējums izkonkurēja galvenā sāncenša Rīgas piena kombināta ražojumu un ieguva pirmo vietu valstī. 2000. gadā Rūjienas saldējuma “Lukss” sērija ieguvusi galveno balvu par labāko iesaiņojumu.
Vasarā Rūjienā saražo ap deviņām tonnām saldējuma, ziemā — trīs reizes mazāk. Rūjienieši vienīgie Latvijā nu jau četrus gadus ražo saldējumu ar ziedputekšņiem. To vairāk iecienījuši gados veci cilvēki, kuri novērtē ziedputekšņu ārstniecisko nozīmi. Jaunākiem cilvēkiem visvairāk garšo dzērveņu saldējums konusiņos.
Pērn Rūjienā sāka ražot trīs jaunus saldējuma veidus — karameļu, greipfrūtu un upeņu. Šogad Jāņos ražotāji iecerējuši pircējus pārsteigt ar vēl vienu jaunu kārumu. Rūjienas saldējumu Aizkraukles rajonā var nopirkt gandrīz ikvienā pārtikas preču veikalā.
Fakts.
Saldējuma masu saldē mīnus 20 grādu temperatūrā, taču tā garšu vislabāk izbaudīt, ja saldējuma temperatūra ir mīnus 16 grādu.
Izziņa.
Saldējumu dala četrās grupās — pēc tauku satura. Vistreknākais ir plombīrs, kura sastāvā ir 15 procentu tauku. Visliesākais un arī viens no garšīgākajiem ir jogurta saldējums, kura sastāvā ir tikai 3 procenti tauku.
