Jaunjelgavas novada kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Atvars” ir D grupas kolektīvs, kas jau piedalījies četros Vispārējos Dziesmu un Deju svētkos, patlaban gatavojas saviem piektajiem svētkiem. Kopā ar kolektīva vadītāju Inesi Ermansoni “Atvars” nosvinēja 25. dzimšanas dienu.
“Ir svētku obligātais repertuārs, bet vienmēr līdzās apgūstam arī dejas, kas tuvas sirdij. Svētki — tas ir atskaites posms, daļa no dzīves, pēc kuriem ievelkam elpu un gatavojamies atkal nākamajiem svētkiem, cauri gadalaikiem, un 25 gadi ir nodejoti!” teic Inese Ermansone.
Virpuļo arī ārzemju braucienos
Kolektīva vadītāja Inese Ermansone stāsta, ka nozīmīga deju sezona vidējai paaudzei bija 1992./1993. gads: “Šajā deju sezonā vidējās paaudzes deju kolektīvs apvienoja vienkop dejotājus, lai sekmīgi sagatavotu svētku obligātās dejas, tādējādi 1993. gada vasarā piedalījās Vislatvijas XXI Dziesmu un XI Deju svētkos Rīgā. Piedalījāmies Dziesmu un Deju svētkos arī 2003., 2008. un 2013. gadā. “Atvars” piedalījies arī Zemgales novada svētkos Jelgavā, V Vislatvijas vidējās paaudzes deju svētkos Gulbenē, VI Vislatvijas vidējās paaudzes deju svētkos Bauskā, VII vidējās paaudzes deju svētkos “Līklocis” Valmieras stadionā, Vidzemes deju svētkos Aizkrauklē “Caur sidraba birzi gāju” un VIII vidējās paaudzes svētkos “Dievs man deva maizes zemi” Jelgavā.”
“Atvars” ir virpuļojis arī ārzemju izbraucienos — jaunjelgavieši dejojuši Slovākijā, Slovēnijā, Lietuvā, Zviedrijā, Polijā, Slovākijā un Turcijā.
Sena dejiska draudzība
Kopš kolektīva pirmsākumiem šodien tajā dejo divi dalībnieki. Indra Čerjaka par saviem 25 “Atvarā” nodejotajiem gadiem teic: “Nepieciešamība būt kustībā, izjust ritmu, būt kopā ar domubiedriem, ar savu kolektīvu.” Savukārt Alvis Ikaunieks, kurš arī “Atvarā” dejo kopš kolektīva dibināšanas, teic: “Patīk dejot, patīk kustēties. Palīdz un motivē tas, ka tas ir ģimenes hobijs.”
“Atvars” ir kuplinājis koncertus ar savu deju soli un dejojis visos Sēlijas novada svētkos: 2013. gadā — Ilūkstē, 2014. gadā — Sēlpils pagasta Zvejnieklīcī, 2015. gadā — Jaunjelgavā, 2016. gadā — Aknīstē, 2017. gadā — Viesītē un šogad gatavojas Sēlijas svētkiem Neretā.
Deju kolektīvs atbalsta un regulāri piedalās gan Jaunjelgavas pilsētas svētkos, novada un starpnovadu tautas mākslas svētkos, gan arī paši katru gadu organizē tradicionālo vidējās paaudzes deju kolektīvu sadanci “Daugavas krastā”, kurā ne tikai dejo, bet arī sporto un ballējas. “Atvaram” ir izveidojusies sena dejiska draudzība ar Valles, Aizkraukles, Ogres, Skrīveru, Rīgas un Ventspils dejotājiem.
Pirmajā gājienā — ar liepu ziedu
vainadziņiem
Deju kolektīva “Atvars” vadītājai Inesei Ermansonei šie būs sestie Vislatvijas Dziesmu un Deju svētki: “Dejot iesākām kā nobrieduši jaunieši, kuriem bija 25 gadi un vairāk, bet joprojām atceramies, ka pirmajā svētku gājienā Rīgā meitenēm galvās bija pašu pīti liepu ziedu vainadziņi. Liela daļa dejotāju “Atvarā” dejo ilgu laiku, ir tādi, kuri maina darbu, dzīvesvietu, tad dejotāju pulkam pievienojas atkal jauni cilvēki. Runājot par svētkiem — domāju, tie kopumā būs skaisti, bet esam daudz runājuši par svētku repertuāru. Dejas ir nopietnas, šogad visas piecas dejas zinām ļoti labi, jo svētku repertuāru dejojam jau otro gadu, taču pagājušajā gadā repertuārs likās ļoti, ļoti nopietns. Cilvēki, kuri dejo pašdarbnieku kolektīvos visā Latvijā, nāk dejot ar prieku, tas ir viņu vaļasprieks, visi nāk uz mēģinājumiem vakaros, pēc darba, un ir pašsaprotami, ka visiem lielākoties gribas dejot kaut ko lustīgu, lai atpūstos. Cilvēki ir gatavi dejot arī nopietnas dejas, taču vajadzīgs līdzsvars. Par svētku repertuāru esam runājuši arī kolektīvu vadītāji savā starpā — neizprotam, kāpēc dejas radītas tik nopietnas un smagnējas? Tie ir svētki, gribas vairāk viegluma un pacilātības. Neraugoties uz drūmajiem notikumiem latviešu tautas vēsturē, kas ir jāzina un jāatceras, mūsdienās cilvēki nāk uz dejām, lai gūtu pozitīvas emocijas, vairotu dzīvesprieku. Cilvēki strādā, veido ģimenes, un svētku reizēs tomēr gribas gūt gaišās sajūtas. Ļoti ceru, ka noslēguma koncerts būs ar gaišāku skatu, ka tas neizskanēs minorā.”
Darbs vajadzīgs arī pēc svētkiem
Inese Ermansone teic, ka divējādas izjūtas raisa daudzfunkcionālās ID kartes, kas šajos svētkos būs jaunums svētku dalībniekiem. Lai arī tās radītas ar mērķi uzlabot dalībnieku drošību un padarīt ērtāku ikdienu, ir arī liels mīnuss.
“Mana pieredze līdzšinējos svētkos ir tāda, ka 90% gadījumu visi dejotāji uz mēģinājumiem nāk godprātīgi. Realitāte ir tāda, ka vairāki dejotāji arī manā kolektīvā strādā maiņu darbu. Ieviešot ID kartes, dalībnieki ir brīdināti — ja nebūs mēģinājumā, “neiečiposies”, tad nākamajā dienā, iespējams, nedabūs pusdienas. Man ir cilvēki, kuri vairākus gadus ir cītīgi nākuši uz mēģinājumiem, dejojot pavadījuši daudz sava brīvā laika, bet darba dēļ netiks uz rīta vai vakara mēģinājumu. Ir dejotāji, kuri svētku laikā paņēmuši atvaļinājumu, arī bezalgas, taču visi to nevar — ja kādam iekrīt maiņa un viņš strādā tādā iestādē, ka jābūt darbā, tad jābūt. Visi dejotāji ir strādājoši, nevar atļauties zaudēt darbu, tas vajadzīgs arī pēc svētkiem. Kāpēc viņam jājūtas vainīgam par to, ka jāstrādā?” teic kolektīva vadītāja.
Dejotāji zeķes žāvē ar fēnu
‘‘Vēl viena lieta, kas saistīta ar sadzīves apstākļiem — 21. gadsimtā nekas labāks kā vidējās paaudzes dejotājiem gulēt uz grīdas joprojām nav izdomāts. Mēģinām to uztvert ar humoru. Daudz par šiem jautājumiem ticis runāts, taču saprotu, ka arī šogad nekas nemainīsies. Līdz šim pieredze iepriekšējos svētkos ir tāda — dejotājiem jāstāv pat līdz pulksten diviem naktī rindā, lai nomazgātos, jo skolā, kurā dzīvojam, ir tikai divas dušas. Mēs dzīvojam pie vienas izlietnes, vienā telpā 18 pieaugušiem cilvēkiem ir jāapguļas, jānoliek somas, jāatrod vieta tērpiem, gludināmajam dēlim. Cerēju, ka tieši šie sadzīviskie jautājumi tiks risināti. Ļoti daudz atbildības “uzkrauts” pašvaldības pleciem, taču tikai ar skolas un telpu atrašanu nepietiek, vajadzētu pastrādāt arī svētku rīkotājiem Rīgā, kas ir liela komanda. Cilvēki no reģioniem ir gatavi braukt, gulēt nedēļu, kā sanāk, dzīvot tādos apstākļos, mazgāties — kā sanāk. Mēs nesūdzamies, tas ir pat jautri, ka svētku laikā dejotāji zeķes žāvē ar fēnu, ir vēl daudz dažāda sadzīviska humora, taču patiesībā šie jautājumi būtu jāatrisina. Esam pieraduši pie šiem apstākļiem, taču gribētos, lai kaut kas šajā jomā tomēr ietu līdzi laikam,” domā Inese Ermansone.
Atskatoties uz 25 gadiem, kopš izveidots deju kolektīvs “Atvars”, vadītāja teic: “25 gadi ir nodejoti ar deju azartu un kustībā, virpuļojot caur deju pasaules ritumu.
Kas dejotājus motivē nākt kopā un dejot? Pozitīvs novērtējums, kopības izjūta, vēlme būt kustībā, griezties un virpuļot “Atvarā”. Apgūstot deju repertuāru, dejotāji pavada daudz sava brīvā laika kopā, veidojot kolektīva tradīcijas un izdzīvojot kopā emocijas gan ikdienā, gan svētkos. Paldies mūsu Jaunjelgavas novada pašvaldībai un kultūras namam par atbalstu gan svētkos, gan ikdienā. Vienotība un gandarījums par paveikto motivē cilvēkus nākt kopā, smaidot dejot daudzus jo daudzus gadus.” ◆
